×
×

Nīderlande

Vispārīgā infromācija
Aprūpētāju izglītība un darbs
Ilglaicīgā aprūpe un sociālo darbinieku situācija
Vecu cilvēku sociālās aizsardzības sistēma
Vispārējās iedzīvotāju datoru un interneta prasmes
  • VISPĀRĒJĀ INFORMĀCIJA

    Valsts

     

    Nīderlande

    Iedzīvotāju skaits

    2012

    16 730 348

    Iedzīvotāju vecuma proporcija

     

     

     65-79 gadu veci

    2001

    10.4%

     

    2012

    12.1%

     80 gadu veci un vecāki

    2001

    3.2%

     

    2012

    4.1%

    Vecuma atkarības proporcija

     

     

     

    1990

    18.6

     

    2001

    20.1

     

    2012

    24.4

    Paredzamā vecuma atkarības proporcija

    2020

    30.79

     

    2030

    40.25

     

     

     

    Sagaidāmais dzīves ilgums pēc dzimšanas, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    79.4

    Sievietes

     

    83.1

    Sagaidāmais dzīves ilgums 65 gadu vecumā, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    18.1

    Sievietes

     

    21.2

    Veselīgas dzīves sagaidāmais ilgums pēc dzimšanas

    2011

     

    Vīrieši

     

    64

    Sievietes

     

    59

    Darba dzīves ilgums, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    41.7

    Sievietes

     

    36.4

    Nodarbinātības koeficients no 55 līdz 64 gadi veciem darbiniekiem, kopējais

     

    56.1%

     

  • ILGLAICĪGĀ APRŪPE UN SOCIĀLO DARBINIEKU SITUĀCIJA

    Valsts

    Nīderlande

    Ilglaicīgā aprūpe.  Pamatprincipi

    Sociālā veselības apdrošināšanas sistēma. Tiek finansēta no visu pastāvīgo iedzīvotāju iemaksām, kā arī no to ārzemnieku iemaksām, kuri strādā Nīderlandē un regulāri maksā algas nodokli.

    Ilglaicīgā aprūpe.  Aprūpes saņēmēji

    ·   Visi pastāvīgie iedzīvotāji

    ·   Ārzemnieki, kuri strādā Nīderlandē un regulāri maksā algas nodokli. Nav iespējams brīvprātīgi apdrošināties.

    Ilglaicīgās aprūpes organizācija. Neformālie aprūpētāji un profesionālie pakalpojumu sniedzēji

    Aprūpi sniedz galvenokārt institūcijas. Lai iegūtu tiesības sniegt aprūpi Vispārējā ārkārtējo medicīnisko izdevumu likuma (AWBZ) ietvaros, institūcijai ir jāiegūst akcepts un jānoslēdz līgums ar organizāciju, kura nodrošina šī likuma realizāciju. Apdrošinātās personas, kurām ir indicēta Ilglaicīgā aprūpes nepieciešamība, var arī pieteikties personīgās aprūpes budžetam (persoonsgebonden budget, PGB), lai varētu pirkt aprūpes pakalpojumus no neformāliem aprūpētājiem (kaimiņi vai draugi) vai no profesionāliem pakalpojumu sniedzējiem (speciālās aģentūras).

    Ilglaicīgā aprūpe.  Aprūpētāju atbalsts

     

    Neformāliem aprūpētājiem, kas sniedz ilglaicīgu aprūpi mājās personām, kurām ir nepieciešama Ilglaicīgā aprūpe, izmaksā €200 gadā.

    Ilglaicīgā aprūpe.    Aprūpes izmantotāju izdevumi

     

    Līdzmaksājumi ir stacionārās aprūpes gadījumā personām vecākām par 18 gadiem. Divu veidu līdzmaksājumi:

    ·   tā sauktā lielā iemaksa, atkarīga no ienākumiem, maksimums €2097,40 mēnesī;

    ·   tā sauktā mazā iemaksa, atkarīga no ienākumiem, maksimums €764.40 mēnesī.

     

    ILGLAICĪGĀ APRŪPE UN SOCIĀLO DARBINIEKU SITUĀCIJA

    Valsts

    Nīderlande

    Ilglaicīgā aprūpe.  Pamatprincipi

    Sociālā veselības apdrošināšanas sistēma. Tiek finansēta no visu pastāvīgo iedzīvotāju iemaksām, kā arī no to ārzemnieku iemaksām, kuri strādā Nīderlandē un regulāri maksā algas nodokli.

    Ilglaicīgā aprūpe.  Aprūpes saņēmēji

    ·    Visi pastāvīgie iedzīvotāji

    ·    Ārzemnieki, kuri strādā Nīderlandē un regulāri maksā algas nodokli. Nav iespējams brīvprātīgi apdrošināties.

    Ilglaicīgās aprūpes organizācija. Neformālie aprūpētāji un profesionālie pakalpojumu sniedzēji

    Aprūpi sniedz galvenokārt institūcijas. Lai iegūtu tiesības sniegt aprūpi Vispārējā ārkārtējo medicīnisko izdevumu likuma (AWBZ) ietvaros, institūcijai ir jāiegūst akcepts un jānoslēdz līgums ar organizāciju, kura nodrošina šī likuma realizāciju. Apdrošinātās personas, kurām ir indicēta Ilglaicīgā aprūpes nepieciešamība, var arī pieteikties personīgās aprūpes budžetam (persoonsgebonden budget, PGB), lai varētu pirkt aprūpes pakalpojumus no neformāliem aprūpētājiem (kaimiņi vai draugi) vai no profesionāliem pakalpojumu sniedzējiem (speciālās aģentūras).

    Ilglaicīgā aprūpe.  Aprūpētāju atbalsts

     

    Neformāliem aprūpētājiem, kas sniedz ilglaicīgu aprūpi mājās personām, kurām ir nepieciešama Ilglaicīgā aprūpe, izmaksā €200 gadā.

    Ilglaicīgā aprūpe.    Aprūpes izmantotāju izdevumi

     

    Līdzmaksājumi ir stacionārās aprūpes gadījumā personām vecākām par 18 gadiem. Divu veidu līdzmaksājumi:

    ·    tā sauktā lielā iemaksa, atkarīga no ienākumiem, maksimums €2097,40 mēnesī;

    ·    tā sauktā mazā iemaksa, atkarīga no ienākumiem, maksimums €764.40 mēnesī.

     

  • VECU CILVĒKU SOCIĀLĀS AIZSARDZĪBAS SISTĒMA

    Valsts

    Nīderlande

    IKP tirgus cenās. Pirktspējas standarts uz iedzīvotāju, 2011

    32 900

    Izdevumi pensijām,  % no IKP, 2010

    6.5%

    Izdevumi vecu cilvēku aprūpei, % no IKP, 2008

    0.72%

    Nabadzības riska proporcija, vecuma grupa 65 gadi un vecāki, 2011

    6.5%

    Vecuma pensijas. Pamatprincipi

    Duālā sistēma:

    Vispārēja sistēma visiem iedzīvotājiem, ko finansē no iemaksām un papildus no nodokļiem, kura nodrošina vienotas likmes pensijas, kuru apjoms ir atkarīgs no mājsaimniecības situācijas.

    Obligātā papildpensijas shēma lielākai daļai darba ņēmēju, kas bāzējas līgumā starp sociāliem partneriem.

    Vecuma pensijas. Likumā noteiktais pensionēšanās vecums vispārējā gadījumā.
     

    65 gadi

    Vecuma pensiju finansēšanas principi

    Vispārējais vecuma pensiju likums (Algemene ouderdomswet, AOW):

    Iemaksas (darba ņēmēji un pašnodarbinātie). Papildfinansējums no vispārējiem nodokļiem.

    Pabalsti vecāka gadu gājuma bezdarbniekiem

    Ienākumu uzkrājums gados vecākiem bezdarbniekiem  (Inkomensvoorziening Oudere Werklozen, IOW) un Ienākumu uzkrājums gados vecākiem daļēji darba nespējīgiem bezdarbniekiem (Inkomensvoorziening Oudere en gedeeltelijk Arbeidsongeschikte werkloze werknemers, IOAW).
    Iespējama agrāka pensionēšanās kā kolektīvā līguma sastāvdaļa, atkarībā no ekonomikas sektora.

     Ilglaicīgu pabalstu finansēšanas sistēmas.  Vecuma pabalstu gadījums

    Paaudžu solidaritātes sistēma (‘pay as you go’)

    Veselības aprūpe.  Pamatprincipi

    Visiem iedzīvotājiem obligāti jāiesaistās apdrošināšanā. Eksistē divas galvenās veselības  apdrošināšanas politikas: politika, kas nodrošina pakalpojumus natūrā, un politika, kas nodrošina medicīnisko izdevumu atlīdzināšanu.

    Vispārējais ārkārtējo medicīnisko izdevumu likums (Algemene wet bijzondere ziektekosten, AWBZ) ieviesa vispārējo lielāko medicīnisko risku apdrošināšanu. Visi iedzīvotāji ir apdrošināti.

    Veselības aprūpe. Pabalsti protēzēm, brillēm, dzirdes aparātiem

    Veselības apdrošinātājam iepriekš ir jāakceptē. Samaksas atlīdzināšana ir paredzēta tikai šādos gadījumos:

    ·   ortopēdiskie apavi: atlīdzina €69,50 gadā personām vecumā līdz 16 gadiem un  €139 gadā 16 gadu vecām un vecākām personām;

    Dzirdes aparāti:

    ·   pirmais pirkums: €509,50,

    ·   nomaiņa pēc 5 gadiem: €509,50,

    ·   nomaiņa pēc 6-7 gadiem: €600,50,

    ·   nomaiņa pēc 7+ gadiem: €691,

    ·   dzirdes aparāti bērniem līdz 16 gadiem: maksimums €691.

     

  • VISPĀRĒJĀS IEDZĪVOTĀJU DATORU UN INTERNETA PRASMES

    Valsts

     

    Nīderlande

    Datoru izmantošana

     

     

    Datora trūkums pretēji vēlmēm

    2011

     

    65 gadu vai vecākas personas. Nevar atļauties datoru

     

    3.7%

     

     

     

    E-prasmes

    2012

     

    Indivīdi, kas ir kopējuši vai pārvietojuši failu vai mapi

     

    n/a

    Indivīdi, kas ir izmantojuši kopēšanas vai izņemšanas un ielīmēšanas rīkus, lai dublētu informāciju uz ekrāna

     

    n/a

    Indivīdi, kas ir veikuši failu saspiešanu

     

    n/a

     

     

     

    E-prasmju apgūšanas veids

    2011

     

    Indivīdi, kas ir apguvuši IT prasmes pašmācības ceļā (mācījušies darba gaitā)

     

    74.0%

     

     

     

    Iemesli, kāpēc nav apmeklēti datoru kursi

    2011

     

    Indivīdi, kam nav vajadzīgi datoru kursi, jo viņiem ir pietiekošas datoru prasmes

     

    44.0%

    Indivīdi, kam nav vajadzīgi datoru kursi, jo viņi reti lieto datorus

     

    10.0%

     

     

     

    Interneta izmantošana

     

     

    Pieslēgšanās Internetam biežums:

    2012

     

    Reizi nedēļā (ieskaitot katru dienu)

     

    n/a

    Katru dienu

     

    n/a

    Interneta izmantošana

    2012

     

    Banku operācijas Internetā

     

    n/a

    Saskarsme ar pārvaldes institūcijām (pēdējos 12 mēnešos)

     

    n/a

     

     

     

    Mobilā piekļuve Internetam ar pārnēsājamu datoru

     

     

    Katru dienu vai gandrīz katru dienu

     

    n/a

     

     

     

    Indivīdu Interneta prasmju līmenis

    2011

     

    Indivīdi, kas ir izmantojuši meklētājus, lai atrastu informāciju

     

    89.0%

    Indivīdi, kas ir sūtījuši e-pastus ar pievienotiem failiem

     

    83.0%

    Indivīdi, kas ir sūtījuši vēstis uz tērzētavām, jaunumu grupām vai tiešsaistes diskusiju forumiem

     

    38.0%

    Indivīdi, kas ir lietojuši Internetu telefona sarunām

     

    38.0%

    Indivīdi, kas ir lietojuši Internetu ar veselību saistītas informācijas meklēšanai

     

    53.0%

     

     

     

    Raizes par iespējamām ar Interneta izmantošanu saistītām  problēmām

    2010

     

    Stipri raizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu

     

    9.0%

    Nedaudz raizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu, kas varētu izraisīt informācijas vai laika zudumus

     

    40.0%

    Nemaz neraizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu, kas varētu izraisīt informācijas vai laika zudumus

     

    41.0%

     

     

     

    Saskaršanās ar drošības problēmām pēdējo 12 mēnešu laikā, lietojot Internetu privātām vajadzībām.

    2010

     

    Noķerts vīruss vai cita datoru infekcija (piem. tārps vai Trojas zirgs), kas izraisīja informācijas vai laika zudumus 

     

    21.0%

    Finansiāli zaudējumi dēļ noziedzīgu ziņojumu saņemšanas (pikšķerēšana) vai pieslēgšanās pie viltus tīmekļa lapām, kuras prasa personīgu informāciju (fārmings)

     

    2.0%

     

     

     

    Aktivitātes Internetā, kas netika veiktas drošības apsvērumu dēļ

    2010

     

    Drošības apsvērumi atturēja indivīdu no preču vai pakalpojumu pirkšanas vai pasūtīšanas privātām vajadzībām

     

    15.0%

    Drošības apsvērumi atturēja indivīdu no sazināšanās ar publisko pakalpojumu sniedzējiem vai pārvaldes iestādēm

     

    5.0%

     

     

     

    IT drošības programmatūras vai rīku izmantošana un atjaunināšana, lai aizsargātu privāto datoru un  datus

    2010

     

    Izmanto kādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus 

     

    87.0%

    Nelieto nekādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus

     

    4.0%

    Nezina, vai lieto kādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus

     

    n/a

     

     

     

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums no datora uz ārējo  informācijas nesēju

    2010

     

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums: vienmēr vai gandrīz vienmēr

     

    29.0%

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums: nekad vai gandrīz nekad

     

    36.0%