×
×

Bulgārija

General information
Información General
Informations générales
Informazioni generali
Vispārīgā infromācija
Informații generale
Education and work of social carers
Educación y trabajo de cuidadores/as sociales
Formation et conditions de travail des ADV
Formazione e condizioni di lavoro delle assistenti familiari
Aprūpētāju izglītība un darbs
Educația și munca îngrijitorilor la domiciliu
Cuidados de larga duración y situación de los/as trabajadores/as sociales
L'accompagement de longue durée et les ADV
Assistenti familiari e assistenza domiciliare
Ilglaicīgā aprūpe un sociālo darbinieku situācija
Îngrijirea pe termen lung și îngrijitorii la domiciliu
Long-term care and social workers
Social protection system of elderly people in general
Sistema de protección social para las personas mayores en general
Système de protection sociale pour les personnes agées
Il sistema dell'assistenza socio-sanitaria alla popolazione anziana
Vecu cilvēku sociālās aizsardzības sistēma
Sistemul de protecție socială a persoanelor în vârstă, în general
Computer and Internet skills of the general population
Competencias informáticas y de internet de la población general
Maîtrise de l'informatique et d'Internet de la population dans son ensemble
Competenze informatiche e digitali
Vispārējās iedzīvotāju datoru un interneta prasmes
Competențele legate de utilizarea calculatorului și a internetului ale populației în general
  • VISPĀRĒJĀ INFORMĀCIJA

    Valsts

     

    Bulgārija

    Iedzīvotāju skaits

    2012

    7 327 224

    Iedzīvotāju vecuma proporcija

     

     

     65-79 gadu veci

    2001

    14.1%

     

    2012

    14.7%

     80 gadu veci un vecāki

    2001

    2.2%

     

    2012

    4.1%

    Vecuma atkarības proporcija

     

     

     

    1990

    19.5

     

    2001

    24

     

    2012

    27.8

    Paredzamā vecuma atkarības proporcija

    2020

    32.46

     

    2030

    38.69

     

     

     

    Sagaidāmais dzīves ilgums pēc dzimšanas, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    70.7

    Sievietes

     

    77.8

    Sagaidāmais dzīves ilgums 65 gadu vecumā, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    14

    Sievietes

     

    17.3

    Veselīgas dzīves sagaidāmais ilgums pēc dzimšanas

    2011

     

    Vīrieši

     

    62.1

    Sievietes

     

    65.9

    Darba dzīves ilgums, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    32.3

    Sievietes

     

    29.8

    Nodarbinātības koeficients no 55 līdz 64 gadi veciem darbiniekiem, kopējais

     

    43.9%

     

  • ILGLAICĪGĀ APRŪPE UN SOCIĀLO DARBINIEKU SITUĀCIJA

    Valsts

    Bulgārija

    Ilglaicīgā aprūpe.  Pamatprincipi

    Viena ilglaicīgās aprūpes shēma neeksistē.  

    Nav speciālas likumdošanas. Ilglaicīgā aprūpe tiek sniegta balstoties uz sociālo apdrošināšanu un uz sociālās palīdzības likumdošanu.

    To sniedz visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no to ekonomiskā statusa, natūrā un naudā.

    Pakalpojumi tiek organizēti centralizēti. Sociālos pakalpojumus finansē valsts budžets caur municipālajiem budžetiem, kā arī pakalpojumu saņēmēju līdzmaksājumi.

    Ilglaicīgā aprūpe.  Aprūpes saņēmēji

    Pensijas pielikumam:

    ·   pensionāra statuss,

    ·   samazinātas darba spējas vai invaliditāte, kas pārsniedz  90%,

    ·   nepārtraukta nepieciešamība pēc asistenta pakalpojumiem, lai veiktu ikdienas aktivitātes.

    Katram ilglaicīgās aprūpes veidam ir specifiski kritēriji, kuriem aprūpes saņēmējam ir jāatbilst. Vispārīgi tie ir šādi:

    ·   veci cilvēki bez radiniekiem, kuri varētu viņus aprūpēt,

    ·   invalīdi vai sociāli neaizsargātas personas,

    ·   sociāli neaizsargāti bērni vai bērni invalīdi.

    Ilglaicīgās aprūpes organizācija. Neformālie aprūpētāji un profesionālie pakalpojumu sniedzēji

    Sociālie pakalpojumi:

    Valsts, municipalitātes, juridiskās personas no Bulgārijas, ES un Eiropas Ekonomiskās telpas, kas ir reģistrētas kā uzņēmumi atbilstoši mītnes zemes likumdošanai. Nacionālais Sociālās Apdrošināšanas Institūts (Национален осигурителен институт) papildina to pensionāru aprūpi, kuriem ir nepieciešama pastāvīga aprūpētāja palīdzība.

    Neformālie aprūpētāji:

    ·   Vecāki (adoptētāji) vai laulātie, kuri aprūpē personu ar invaliditāti vai smagu darba nespēju virs 90%, kam ir nepieciešama pastāvīga aprūpētāja palīdzība

    ·   Personas, kuras ir nodarbinātas programmās: Nacionālā Programma ‘Invalīdu asistenti’ un Nacionālā Programma ‘Sociālie pakalpojumi ģimenē’.

    ·   Profesionālie pakalpojumu sniedzēji: fiziskās personas (Bulgārijas pavalstnieki vai ES un Eiropas Ekonomiskās telpas valstu pavalstnieki, kas ir reģistrēti Bulgārijas vai savas mītnes zemes likumdošanā.

    Ilglaicīgā aprūpe.  Aprūpētāju atbalsts

     

    Personas (vecāki, laulātie, indivduālie darbinieki), kas tiek nodarbinātas Nacionālā Programmā ‘Invalīdu asistenti’ saņem ikmēneša atlīdzību valsts noteiktās minimālās algas apmērā, kas pašlaik ir BGN 290 (€ 149).

    Personas, kas ir nodarbinātas Eiropas Sociālo fondu programmās, kuras piedalās ‘personas asistentu’ pakalpojumu sniegšanā var saņemt stundas atlīdzību BGN 2 (€ 1.02) par maksimums 160 stundām mēnesī.

    Personas, kas ir nodarbinātas Eiropas Sociālo fondu programmās, kuras piedalās ‘mājas asistentu’ un ‘sociālo asistentu’ pakalpojumu sniegšanā var saņemt atlīdzību ikmēneša atlīdzību apmērā no 110% līdz  140% no valsts noteiktās minimālās algas, kas pašlaik ir BGN 290 (€ 149).

    Ilglaicīgā aprūpe.    Aprūpes izmantotāju izdevumi

     

    Sociālo pakalpojumu gadījumā pakalpojumu saņēmējam var būt jāmaksā municipalitātei vai pakalpojumu sniedzējam. Maksu par profesionālo pakalpojumu sniedzēja pakalpojumiem nosaka pakalpojumu sniedzējs.

    Līdzmaksājums par valsts sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem ir no 30% līdz 50% no pakalpojumu saņēmēja ienākumiem (pusstacionārā aprūpe) vai no 50% līdz 80% no pakalpojumu saņēmēja ienākumiem (stacionārā aprūpe). Līdzmaksājuma apjoms nedrīkst pārsniegt reālos pakalpojuma sniedzēja izdevumus par sociālo pakalpojumu nodrošināšanu.

     

  • VECU CILVĒKU SOCIĀLĀS AIZSARDZĪBAS SISTĒMA

    Valsts

    Bulgārija

    IKP tirgus cenās. Pirktspējas standarts uz iedzīvotāju, 2011

    11 600

    Izdevumi pensijām,  % no IKP, 2010

    9.1%

    Izdevumi vecu cilvēku aprūpei, % no IKP, 2008

    0.0%

    Nabadzības riska proporcija, vecuma grupa 65 gadi un vecāki, 2011

    30.9%

    Vecuma pensijas. Pamatprincipi

    Pirmais līmenis:

    Publiskā pensiju apdrošināšana, kas ir standarta paaudžu solidaritātes sistēma. Tā ir obligāta un aptver visas personas, kuras ir nolīguši darba devēji, kā arī pašnodarbinātos, fermerus,  personas, kas strādā bez formālā darba līguma un citas; gandrīz 30 apdrošinājāmo personu kategorijas.

    Otrais līmenis:

    Papildu obligātā pensiju apdrošināšana, kas balstās uz noteiktiem principiem ar finansējumu tikai no iemaksām. Eksistē divi otrā līmeņa fondu veidi. Viens ir tā sauktais Universālais pensiju fonds, kurš aptver visas personas. dzimušas pēc 1959.g. 31. decembra. Otrais Profesionālo pensiju fonds, kurš aptver personas, kas strādā pirmajā vai otrajā darba kategorijā.

    Vecuma pensijas. Likumā noteiktais pensionēšanās vecums vispārējā gadījumā.
     

    Pirmais līmenis:

    Tiesības uz pensijas saņemšanu iegūst personas, kas atbilst šādām prasībām:

    ·   Vīrieši: vecums 63 gadi un 4 mēneši un 37 gadi un 4 mēneši apdrošināšanas stāža

    ·   Sievietes: vecums 60 gadi un 4 mēneši un 34 gadi un 4 mēneši apdrošināšanas stāža.

     No 2011.g. 31. decembra pensionēšanās vecums sāka pieaugt par 4 mēnešiem kalendārajā gadā līdz tas sasniegs 63 gadi sievietēm un 65 gadi vīriešiem.

    Ja personai ir nepietiekošs apdrošināšanas stāžs, tiesības uz pensiju var iegūt pēc 15 gadu apdrošināšana stāža (kuram tiešām ir jābūt darba periodam, atskaitot apmaksātos atvaļinājumus), ja ir sasniegts 65 gadu un 4 mēnešu vecums gan vīriešiem, gan sievietēm. No 2011.g. 31. decembra šis vecums sāka pieaugt par 4 mēnešiem kalendārajā gadā līdz tas sasniegs 67 gadi.

    Apdrošināšanas stāža aprēķins: apdrošināšanas stāža aprēķinos 3 gadi 1. kategorijas darba un 4 gadi 2. kategorijas darba tiek uzskatīti par ekvivalentiem 5 gadiem 3. kategorijas darba.

    Speciāli noteikumi ir atsevišķām profesijām.

    Vecuma pensiju finansēšanas principi

    Iemaksas (darba devējs un apdrošinātā persona). Pārskaitījumi no valsts budžeta.

    Valsts budžets sedz iztrūkumu.

    Pabalsti vecāka gadu gājuma bezdarbniekiem

    Nav atsevišķu noteikumu.

     Ilglaicīgu pabalstu finansēšanas sistēmas.  Vecuma pabalstu gadījums

    Finansējums no tekošiem ienākumiem (paaudžu solidaritātes sistēma) personām, kas ir dzimušas pirms 1960.g. 1. janvāra un kombinētā sistēma (paaudžu solidaritātes sistēma un pilns finansējums) personām, kas ir dzimušas pēc 1959.g. 31. decembra un kuras strādā 1. un 2. kategorijas darbos.

    Veselības aprūpe.  Pamatprincipi

    Obligātā sociālās apdrošināšanas shēma, ko finansē Bulgārijas pilsoņu un iedzīvotāju iemaksas, un no nodokļiem finansētā shēma, kas sniedz atbalstu natūrā, kurš ir atšķirīgs no tā, ko sniedz no iemaksām finansētā shēma.

    Veselības aprūpe. Pabalsti protēzēm, brillēm, dzirdes aparātiem

    Invalīdi saņem naudas pabalstus atbalstošo palīgierīču pirkšanai un remontam, saskaņā ar sarakstu, ko ik gadus sastāda Darba un Sociālās politikas ministrs (Министър на труда и социалната политика).

     

  • VISPĀRĒJĀS IEDZĪVOTĀJU DATORU UN INTERNETA PRASMES

    Valsts

     

    Bulgārija

    Datoru izmantošana

     

     

    Datora trūkums pretēji vēlmēm

    2011

     

    65 gadu vai vecākas personas. Nevar atļauties datoru

     

    17.1%

     

     

     

    E-prasmes

    2012

     

    Indivīdi, kas ir kopējuši vai pārvietojuši failu vai mapi

     

    41.0%

    Indivīdi, kas ir izmantojuši kopēšanas vai izņemšanas un ielīmēšanas rīkus, lai dublētu informāciju uz ekrāna

     

    35.0%

    Indivīdi, kas ir veikuši failu saspiešanu

     

    26.0%

     

     

     

    E-prasmju apgūšanas veids

    2011

     

    Indivīdi, kas ir apguvuši IT prasmes pašmācības ceļā (mācījušies darba gaitā)

     

    31.0%

     

     

     

    Iemesli, kāpēc nav apmeklēti datoru kursi

    2011

     

    Indivīdi, kam nav vajadzīgi datoru kursi, jo viņiem ir pietiekošas datoru prasmes

     

    17.0%

    Indivīdi, kam nav vajadzīgi datoru kursi, jo viņi reti lieto datorus

     

    6.0%

     

     

     

    Interneta izmantošana

     

     

    Pieslēgšanās Internetam biežums:

    2012

     

    Reizi nedēļā (ieskaitot katru dienu)

     

    50.0%

    Katru dienu

     

    40.0%

    Interneta izmantošana

    2012

     

    Banku operācijas Internetā

     

    4.0%

    Saskarsme ar pārvaldes institūcijām (pēdējos 12 mēnešos)

     

    27.0%

     

     

     

    Mobilā piekļuve Internetam ar pārnēsājamu datoru

     

     

    Katru dienu vai gandrīz katru dienu

     

    7.0%

     

     

     

    Indivīdu Interneta prasmju līmenis

    2011

     

    Indivīdi, kas ir izmantojuši meklētājus, lai atrastu informāciju

     

    49.0%

    Indivīdi, kas ir sūtījuši e-pastus ar pievienotiem failiem

     

    37.0%

    Indivīdi, kas ir sūtījuši vēstis uz tērzētavām, jaunumu grupām vai tiešsaistes diskusiju forumiem

     

    22.0%

    Indivīdi, kas ir lietojuši Internetu telefona sarunām

     

    28.0%

    Indivīdi, kas ir lietojuši Internetu ar veselību saistītas informācijas meklēšanai

     

    24.0%

     

     

     

    Raizes par iespējamām ar Interneta izmantošanu saistītām  problēmām

    2010

     

    Stipri raizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu

     

    0.0%

    Nedaudz raizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu, kas varētu izraisīt informācijas vai laika zudumus

     

    0.0%

    Nemaz neraizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu, kas varētu izraisīt informācijas vai laika zudumus

     

    46.0%

     

     

     

    Saskaršanās ar drošības problēmām pēdējo 12 mēnešu laikā, lietojot Internetu privātām vajadzībām.

    2010

     

    Noķerts vīruss vai cita datoru infekcija (piem. tārps vai Trojas zirgs), kas izraisīja informācijas vai laika zudumus 

     

    27.0%

    Finansiāli zaudējumi dēļ noziedzīgu ziņojumu saņemšanas (pikšķerēšana) vai pieslēgšanās pie viltus tīmekļa lapām, kuras prasa personīgu informāciju (fārmings)

     

    0.0%

     

     

     

    Aktivitātes Internetā, kas netika veiktas drošības apsvērumu dēļ

    2010

     

    Drošības apsvērumi atturēja indivīdu no preču vai pakalpojumu pirkšanas vai pasūtīšanas privātām vajadzībām

     

    13.0%

    Drošības apsvērumi atturēja indivīdu no sazināšanās ar publisko pakalpojumu sniedzējiem vai pārvaldes iestādēm

     

    5.0%

     

     

     

    IT drošības programmatūras vai rīku izmantošana un atjaunināšana, lai aizsargātu privāto datoru un  datus

    2010

     

    Izmanto kādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus 

     

    34.0%

    Nelieto nekādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus

     

    4.0%

    Nezina, vai lieto kādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus

     

    6.0%

     

     

     

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums no datora uz ārējo  informācijas nesēju

    2010

     

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums: vienmēr vai gandrīz vienmēr

     

    11.0%

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums: nekad vai gandrīz nekad

     

    10.0%