×
×

Kipra

General information
Información General
Informations générales
Informazioni generali
Vispārīgā infromācija
Informații generale
Education and work of social carers
Educación y trabajo de cuidadores/as sociales
Formation et conditions de travail des ADV
Formazione e condizioni di lavoro delle assistenti familiari
Aprūpētāju izglītība un darbs
Educația și munca îngrijitorilor la domiciliu
Cuidados de larga duración y situación de los/as trabajadores/as sociales
L'accompagement de longue durée et les ADV
Assistenti familiari e assistenza domiciliare
Ilglaicīgā aprūpe un sociālo darbinieku situācija
Îngrijirea pe termen lung și îngrijitorii la domiciliu
Long-term care and social workers
Social protection system of elderly people in general
Sistema de protección social para las personas mayores en general
Système de protection sociale pour les personnes agées
Il sistema dell'assistenza socio-sanitaria alla popolazione anziana
Vecu cilvēku sociālās aizsardzības sistēma
Sistemul de protecție socială a persoanelor în vârstă, în general
Computer and Internet skills of the general population
Competencias informáticas y de internet de la población general
Maîtrise de l'informatique et d'Internet de la population dans son ensemble
Competenze informatiche e digitali
Vispārējās iedzīvotāju datoru un interneta prasmes
Competențele legate de utilizarea calculatorului și a internetului ale populației în general
  • VISPĀRĒJĀ INFORMĀCIJA

    Valsts

     

    Kipra

    Iedzīvotāju skaits

    2012

    862 011

    Iedzīvotāju vecuma proporcija

     

     

     65-79 gadu veci

    2001

    8.7%

     

    2012

    9.9%

     80 gadu veci un vecāki

    2001

    2.6%

     

    2012

    2.9%

    Vecuma atkarības proporcija

     

     

     

    1990

    17.2

     

    2001

    17

     

    2012

    18.1

    Paredzamā vecuma atkarības proporcija

    2020

    24.88

     

    2030

    30.79

     

     

     

    Sagaidāmais dzīves ilgums pēc dzimšanas, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    79.3

    Sievietes

     

    83.1

    Sagaidāmais dzīves ilgums 65 gadu vecumā, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    18.2

    Sievietes

     

    20.3

    Veselīgas dzīves sagaidāmais ilgums pēc dzimšanas

    2011

     

    Vīrieši

     

    62.4

    Sievietes

     

    61.4

    Darba dzīves ilgums, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    40.2

    Sievietes

     

    32.7

    Nodarbinātības koeficients no 55 līdz 64 gadi veciem darbiniekiem, kopējais

     

    54.8%

     

  • ILGLAICĪGĀ APRŪPE UN SOCIĀLO DARBINIEKU SITUĀCIJA

    Valsts

    Kipra

    Ilglaicīgā aprūpe.  Pamatprincipi

    Sociālās labklājības pakalpojumi (Υπηρεσίες Κοινωνικής Ευημερίας):
    Ilglaicīgo aprūpi organizē centralizēti Sociālo Pakalpojumu dienests. Pakalpojumus sniedz Kipras apgabalu un vietējie labklājības dienesti. Tie tiek sniegti, vadoties no publiskās palīdzības un pakalpojumu likumdošanas un balstās sociālās palīdzības  filozofijā (vajadzība ir pamatojums).

    Ilglaicīgo aprūpi finansē valsts budžets (publiskās palīdzības un pakalpojumu izdevumu grupā). Gan atbalsts natūrā, gan naudas pabalsti ilglaicīgai aprūpei tiek sniegti atbilstoši nepieciešamībai., Nevalstiskās organizācijas papildus realizē ilglaicīgas aprūpes programmas vietējā līmenī, kas tiek finansētas pēc Sociālās labklājības dienesta shēmas ‘granti palīdzībai’ (Σχέδιο Κρατικών Χορηγιών).

    Ilglaicīgā aprūpe. Aprūpes saņēmēji

    Sociālās labklājības dienests (Υπηρεσίες Κοινωνικής Ευημερίας):
    Visas legāli Kiprā dzīvojošas personas, kuru resursi nav  pietiekoši, lai nodrošinātu viņu speciālās aprūpes vajadzības.
    Ilglaicīgas aprūpes sistēma ir bāzēta nepieciešamībā (Publiskais atbalsts, Δημόσιο Βοήθημα); tā nav obligāta.

    Tikai personas, kas ir tiesīgas saņemt publisku palīdzību vispār, var saņemt arī bezmaksas ilglaicīgu aprūpi (t.i. veci cilvēki, invalīdi, disfunkcionālas ģimenes). Aprūpes mājās vai dienas aprūpes biežums vai nepieciešamība pēc stacionāras aprūpes tiek noteikta individuāli.

    Ilglaicīgās aprūpes organizācija. Neformālie aprūpētāji un profesionālie pakalpojumu sniedzēji

    Aprūpes pakalpojumi var ietvert aprūpi mājās, dienas aprūpi, stacionāru aprūpi un teleaprūpi, un to var sniegt valsts nevalstiskās organizācijas (bezpeļņas) un privātais sektors (peļņas uzņēmumi).

    Neformālo aprūpi galvenokārt sniedz laulātie/partneri, citi mājsaimniecības locekļi, citi radinieki vai kaimiņi. Valsts var apmaksāt (pilnībā vai daļēji) privāto aprūpētāju mājās, kurš var būt arī ģimenes loceklis. Ir iespējams kompensēt ģimenes locekļa, kurš sniedz ilglaicīgu aprūpi, zaudējumus (ja ģimenes loceklim ir jāpamet darbs šī iemesla dēļ, vai viņa/s ekonomiskais stāvoklis ir zems), kā arī apmaksāt drauga vai nevalstiskās organizācijas sniegtos aprūpes pakalpojumus, ja aprūpes ņēmējs ir tiesīgs saņemt publisku palīdzību.

    Neformālo aprūpētāju gadījumā tiek parakstīts līgums ar Sociālās Labklājības dienestu, aprūpes ņēmēju un aprūpētāju.

    Profesionālie aprūpes nodrošinātāji ir valsts, nevalstiskais un privātais sektors.  

    Cita kategorija ir mājas palīgi (Οικιακοί Βοηθοί), kas var būt jebkura legāli Kiprā dzīvojoša persona. Lielākā daļa no tiek ir trešo valstu piederīgie. Mājas palīgi tiek nodarbināti pēc līguma ar šīs palīdzības gribētājiem. Sociālās labklājības dienests nodarbojas ar atalgojumu un sociālās apdrošināšanas iemaksām, bet līgums ir starp mājas palīgu un noteiktu personu.

    Ilglaicīgā aprūpe.  Aprūpētāju atbalsts

     

    Sociālās Labklājības dienests (Υπηρεσίες Κοινωνικής Ευημερίας):
    Valsts var apmaksāt (pilnībā vai daļēji) privāto aprūpētāju mājās, kurš var būt arī ģimenes loceklis. Ir iespējams kompensēt ģimenes locekļa, kurš sniedz ilglaicīgu aprūpi, zaudējumus (ja ģimenes loceklim ir jāpamet darbs šī iemesla dēļ, vai viņa/s ekonomiskais stāvoklis ir zems), kā arī apmaksāt drauga vai nevalstiskās organizācijas sniegtos aprūpes pakalpojumus, ja aprūpes ņēmējs ir tiesīgs saņemt publisku palīdzību.

    Vēl vairāk, valsts var apmaksāt algu un sociālās iemaksas (€367.22) mājas palīgam, ja persona ir tiesīga saņemt publisku palīdzību un tai ir nepieciešama 24 stundu aprūpe mājās.

    Ilglaicīgā aprūpe.    Aprūpes izmantotāju izdevumi

     

    Tiek sagaidīts, ka persona, kurai ir attiecīgi līdzekļi un kura nav tiesīga saņemt publisku palīdzību, sedz savas aprūpes izdevumus.

    Tiek sagaidīts, ka publiskās palīdzības saņēmēji maksā 80% no savas sociālās apdrošināšanas pensijas par stacionāro aprūpi (publisko, nevalstisko vai privāto).

    Gadījumos, kad tiek sniegta aprūpe mājās, tiek ņemti vērā visi aprūpes saņēmēja ienākumi, nosakot publiskās palīdzības papildu pasākumus naudā vai natūrā.

     

  • VECU CILVĒKU SOCIĀLĀS AIZSARDZĪBAS SISTĒMA

    Valsts

    Kipra

    IKP tirgus cenās. Pirktspējas standarts uz iedzīvotāju, 2011

    23 700

    Izdevumi pensijām,  % no IKP, 2010

    6.9%

    Izdevumi vecu cilvēku aprūpei, % no IKP, 2008

    0.0%

    Nabadzības riska proporcija, vecuma grupa 65 gadi un vecāki, 2011

    37.2%

    Vecuma pensijas. Pamatprincipi

    Obligātā sociālās apdrošināšanas shēma, kuru finansē aktīvo iedzīvotāju (darba ņēmēju un pašnodarbināto)  iemaksas, kas nodrošina ar izpeļņu saistītas pensijas un citus pabalstus, kuru apjoms atkarīgs no iemaksām un apdrošināšanas stāža.

    Vecuma pensijas. Likumā noteiktais pensionēšanās vecums vispārējā gadījumā.
     

    65 gadi vīriešiem un sievietēm; 63 gadi kalnračiem.

     

    Vecuma pensiju finansēšanas principi

    Iemaksas (apdrošināšanas ņēmēji un darba devēji, kā arī valsts budžets).
     

    Pabalsti vecāka gadu gājuma bezdarbniekiem

    Personas vecākas par 60 gadiem nākamo reizi iegūst tiesības pieteikties pabalstam 13 darba nedēļas pēc pirmās reizes pabalsta izbeigšanās. Atšķirībā no citām personām, kad termiņš ir 26   darba nedēļas.

     

     Ilglaicīgu pabalstu finansēšanas sistēmas.  Vecuma pabalstu gadījums

    Pamatpensija (Βασική Σύνταξη):

    Paaudžu solidaritātes sistēma (‘pay as you go’).

    Papildpensija (Συμπληρωματική Σύνταξη):

    Daļēji fondēta (vispārējā līmeņa apdrošināšanas iemaksas).

    Veselības aprūpe.  Pamatprincipi

    Pilnā mērā no nodokļiem finansēta shēma, balstīta uz brīvprātīgu pieteikšanos, nodrošina veselības aprūpes atbalstu personām un ģimenēm ar zemiem ienākumiem.  

    Veselības aprūpe. Pabalsti protēzēm, brillēm, dzirdes aparātiem

    Subsīdijas dzirdes aparātiem saņem:

    ·   bērni jaunāki par 18 gadiem,

    ·   pieaugušie ar iedzimtiem dzirdes defektiem,

    ·   personas ar dzirdes problēmām vecumā līdz 10 gadiem,

    ·   personas vecākas par 65 gadiem.

    Pilna apjoma subsīdiju izsniedz personām, kuras saņem bezmaksas medicīnisko aprūpi un 50% apjomā, ja persona saņem aprūpi par pazeminātu cenu.

    Subsīdiju izsniedz katrus 4 gadus vai arī gadījumā, ja ir neizlabojams dzirdes aparāta bojājums. Personām vecumā virs 60 gadiem subsīdijas apjoms ir €170 vienam vai diviem dzirdes aparātiem. Citiem pacientiem finansējums ir  €1367 apjomā par dzirdes aparātu.

    Locekļu protēzes izsniedz:

    ·   Par velti personām, kuras saņem bezmaksas medicīnisko aprūpi.

    ·   Ar 25% apmaksu,  personām, kas saņem aprūpi par pazeminātu cenu.

     

  • VISPĀRĒJĀS IEDZĪVOTĀJU DATORU UN INTERNETA PRASMES

    Valsts

     

    Kipra

    Datoru izmantošana

     

     

    Datora trūkums pretēji vēlmēm

    2011

     

    65 gadu vai vecākas personas. Nevar atļauties datoru

     

    0.7%

     

     

     

    E-prasmes

    2012

     

    Indivīdi, kas ir kopējuši vai pārvietojuši failu vai mapi

     

    55.0%

    Indivīdi, kas ir izmantojuši kopēšanas vai izņemšanas un ielīmēšanas rīkus, lai dublētu informāciju uz ekrāna

     

    53.0%

    Indivīdi, kas ir veikuši failu saspiešanu

     

    30.0%

     

     

     

    E-prasmju apgūšanas veids

    2011

     

    Indivīdi, kas ir apguvuši IT prasmes pašmācības ceļā (mācījušies darba gaitā)

     

    49.0%

     

     

     

    Iemesli, kāpēc nav apmeklēti datoru kursi

    2011

     

    Indivīdi, kam nav vajadzīgi datoru kursi, jo viņiem ir pietiekošas datoru prasmes

     

    19.0%

    Indivīdi, kam nav vajadzīgi datoru kursi, jo viņi reti lieto datorus

     

    3.0%

     

     

     

    Interneta izmantošana

     

     

    Pieslēgšanās Internetam biežums:

    2012

     

    Reizi nedēļā (ieskaitot katru dienu)

     

    58.0%

    Katru dienu

     

    47.0%

    Interneta izmantošana

    2012

     

    Banku operācijas Internetā

     

    21.0%

    Saskarsme ar pārvaldes institūcijām (pēdējos 12 mēnešos)

     

    30.0%

     

     

     

    Mobilā piekļuve Internetam ar pārnēsājamu datoru

     

     

    Katru dienu vai gandrīz katru dienu

     

    5.0%

     

     

     

    Indivīdu Interneta prasmju līmenis

    2011

     

    Indivīdi, kas ir izmantojuši meklētājus, lai atrastu informāciju

     

    57.0%

    Indivīdi, kas ir sūtījuši e-pastus ar pievienotiem failiem

     

    46.0%

    Indivīdi, kas ir sūtījuši vēstis uz tērzētavām, jaunumu grupām vai tiešsaistes diskusiju forumiem

     

    26.0%

    Indivīdi, kas ir lietojuši Internetu telefona sarunām

     

    33.0%

    Indivīdi, kas ir lietojuši Internetu ar veselību saistītas informācijas meklēšanai

     

    28.0%

     

     

     

    Raizes par iespējamām ar Interneta izmantošanu saistītām  problēmām

    2010

     

    Stipri raizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu

     

    22.0%

    Nedaudz raizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu, kas varētu izraisīt informācijas vai laika zudumus

     

    21.0%

    Nemaz neraizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu, kas varētu izraisīt informācijas vai laika zudumus

     

    10.0%

     

     

     

    Saskaršanās ar drošības problēmām pēdējo 12 mēnešu laikā, lietojot Internetu privātām vajadzībām.

    2010

     

    Noķerts vīruss vai cita datoru infekcija (piem. tārps vai Trojas zirgs), kas izraisīja informācijas vai laika zudumus 

     

    18.0%

    Finansiāli zaudējumi dēļ noziedzīgu ziņojumu saņemšanas (pikšķerēšana) vai pieslēgšanās pie viltus tīmekļa lapām, kuras prasa personīgu informāciju (fārmings)

     

    1.0%

     

     

     

    Aktivitātes Internetā, kas netika veiktas drošības apsvērumu dēļ

    2010

     

    Drošības apsvērumi atturēja indivīdu no preču vai pakalpojumu pirkšanas vai pasūtīšanas privātām vajadzībām

     

    9.0%

    Drošības apsvērumi atturēja indivīdu no sazināšanās ar publisko pakalpojumu sniedzējiem vai pārvaldes iestādēm

     

    2.0%

     

     

     

    IT drošības programmatūras vai rīku izmantošana un atjaunināšana, lai aizsargātu privāto datoru un  datus

    2010

     

    Izmanto kādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus 

     

    42.0%

    Nelieto nekādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus

     

    2.0%

    Nezina, vai lieto kādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus

     

    7.0%

     

     

     

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums no datora uz ārējo  informācijas nesēju

    2010

     

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums: vienmēr vai gandrīz vienmēr

     

    15.0%

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums: nekad vai gandrīz nekad

     

    14.0%