×
×

Dānija

General information
Información General
Informations générales
Informazioni generali
Vispārīgā infromācija
Informații generale
Education and work of social carers
Educación y trabajo de cuidadores/as sociales
Formation et conditions de travail des ADV
Formazione e condizioni di lavoro delle assistenti familiari
Aprūpētāju izglītība un darbs
Educația și munca îngrijitorilor la domiciliu
Cuidados de larga duración y situación de los/as trabajadores/as sociales
L'accompagement de longue durée et les ADV
Assistenti familiari e assistenza domiciliare
Ilglaicīgā aprūpe un sociālo darbinieku situācija
Îngrijirea pe termen lung și îngrijitorii la domiciliu
Long-term care and social workers
Social protection system of elderly people in general
Sistema de protección social para las personas mayores en general
Système de protection sociale pour les personnes agées
Il sistema dell'assistenza socio-sanitaria alla popolazione anziana
Vecu cilvēku sociālās aizsardzības sistēma
Sistemul de protecție socială a persoanelor în vârstă, în general
Computer and Internet skills of the general population
Competencias informáticas y de internet de la población general
Maîtrise de l'informatique et d'Internet de la population dans son ensemble
Competenze informatiche e digitali
Vispārējās iedzīvotāju datoru un interneta prasmes
Competențele legate de utilizarea calculatorului și a internetului ale populației în general
  • VISPĀRĒJĀ INFORMĀCIJA

    Valsts

     

    Dānija

    Iedzīvotāju skaits

    2012

    5 580 516

    Iedzīvotāju vecuma proporcija

     

     

     65-79 gadu veci

    2001

    10.8%

     

    2012

    13.2%

     80 gadu veci un vecāki

    2001

    4.0%

     

    2012

    4.1%

    Vecuma atkarības proporcija

     

     

     

    1990

    23.2

     

    2001

    22.2

     

    2012

    26.7

    Paredzamā vecuma atkarības proporcija

    2020

    31.42

     

    2030

    37

     

     

     

    Sagaidāmais dzīves ilgums pēc dzimšanas, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    77.8

    Sievietes

     

    81.9

    Sagaidāmais dzīves ilgums 65 gadu vecumā, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    17.3

    Sievietes

     

    20.1

    Veselīgas dzīves sagaidāmais ilgums pēc dzimšanas

    2011

     

    Vīrieši

     

    63.6

    Sievietes

     

    59.4

    Darba dzīves ilgums, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    41.0

    Sievietes

     

    37.9

    Nodarbinātības koeficients no 55 līdz 64 gadi veciem darbiniekiem, kopējais

     

    59.5%

     

  • ILGLAICĪGĀ APRŪPE UN SOCIĀLO DARBINIEKU SITUĀCIJA

    Valsts

    Dānija

    Ilglaicīgā aprūpe.  Pamatprincipi

    Universāla, no nodokļiem finansēta shēma.

    Katrs iedzīvotājs, neatkarīgi no savām iespējām maksāt, ir tiesīgs saņemt personīgu un praktisku atbalstu, ja viņš/a patstāvīgi nevar veikt pamata ikdienas dzīves aktivitātes.

    Aprūpes pakalpojumu sistēma ir decentralizēta: atbildība par personīga un praktiska atbalsta sniegšanu gulstas uz vietējās varas iestādēm. Tām ir jāizskata visi personīga un praktiska atbalsta pieprasījumi. Vietējās varas iestāžu lēmumiem ir jābalstās uz atbalsta nepieciešamības individuālu novērtējumu. Sūdzības par personīgā un praktiskā atbalsta sniegšanu ir jāadresē vietējai sūdzību padomei ar iespēju apelēt Sociālo sūdzību birojā.

    Ilglaicīgā aprūpe.  Aprūpes saņēmēji

    Katrs pilsonis var saņemt personīgu un praktisku atbalstu, ja viņš/a pastāvīgi dzīvo Dānijā un nevar veikt pamata praktiskās aktivitātes, lai viņš varētu palikt savā mājā cik ilgi iespējams un tiktu kavēts viņa/s tālākais fiziskās un mentālās veselības zudums.

    Ilglaicīgās aprūpes organizācija. Neformālie aprūpētāji un profesionālie pakalpojumu sniedzēji

    Ilglaicīgu aprūpi parasti nodrošina sektora publiskas vai privātas organizācijas darbinieki. Vietējās varas iestādēm obligāti jāizveido attiecīgā struktūra un jānosaka publisko un privāto pakalpojumu sniedzēju uzdevumi personīgā un praktiskā atbalsta sniegšanā.

    Municipalitātes ir atbildīgas par uzdevumu vadības kvalitātes nodrošināšanu un dokumentāciju.

    Municipalitātes tiek aicinātas iesaistīt neformālos aprūpētājus, lai tie uzņemtos atbildību. Neformālie aprūpētāji var būt laulātie, partneri, citi mājsaimniecības locekļi, radinieki, draugi, kaimiņi un citas personas, ar kurām atkarīgajai personai ir sociālas attiecības.

    Ilglaicīgā aprūpe.  Aprūpētāju atbalsts

     

    Darba spējīga persona, kura vēlas uzņemties aprūpi par tuvu saistītu personu, kura cieš no nopietnas invaliditātes,  var tikt pieņemta darbā municipalitātē, kur aprūpējamā persona dzīvo.

    Ilglaicīgā aprūpe.    Aprūpes izmantotāju izdevumi

    Personīgais un praktiskais atbalsts parasti ir bez maksas. Bet var būt gadījumi, kad aprūpes saņēmējs maksā par īslaicīgu aprūpi. Līdzmaksājumu apjoms ir atkarīgs no mājsaimniecības ienākumiem.

     

  • VECU CILVĒKU SOCIĀLĀS AIZSARDZĪBAS SISTĒMA

    Valsts

    Dānija                          

    IKP tirgus cenās. Pirktspējas standarts uz iedzīvotāju, 2011

    31 500

    Izdevumi pensijām,  % no IKP, 2010

    9.4%

    Izdevumi vecu cilvēku aprūpei, % no IKP, 2008

    1.7%

    Nabadzības riska proporcija, vecuma grupa 65 gadi un vecāki, 2011

    16.0%

    Vecuma pensijas. Pamatprincipi

    Sociālās pensijas (Folkepension):

    No nodokļiem finansēta universālā aizsardzības shēma, kas aptver visus iedzīvotājus ar vienotas likmes pensijām, kuras ir atkarīgas no uzturēšanās laika perioda.

    Papildpensijas (arbejdsmarkedets tillægspension, ATP):

    Obligātā sociālās apdrošināšanas shēma, kas tiek finansēta no iemaksām, ko veic darba ņēmēji un citas speciālas grupas, un kura nodrošina no iemaksu apjoma atkarīgas pensijas.

    Vecuma pensijas. Likumā noteiktais pensionēšanās vecums vispārējā gadījumā.
     

    Sociālās pensijas (Folkepension): 65

    Papildpensijas (arbejdsmarkedets tillægspension) ATP): 65

    Vecuma pensiju finansēšanas principi

    Sociālās pensijas (Folkepension): Nodokļi

    Papildpensijas (arbejdsmarkedets tillægspension, ATP):
    Iemaksas (darba ņēmēji un darba devēji).

    Pabalsti vecāka gadu gājuma bezdarbniekiem

    Personas līdz 63 vai 65 gadu vecumam, atkarībā no tā, kad tās saņem sociālo pensiju, var pievienoties apdrošināšanas fondam un saņemt pabalstu.   

    Brīvprātīgās agrās pensionēšanās shēma.

    Līdzīgs atbalsts ir paredzēts arī personām, kuras ir nodarbinātas elastīgā darbā (fleksydelse).

     Ilglaicīgu pabalstu finansēšanas sistēmas.  Vecuma pabalstu gadījums

    Sociālās pensijas (Folkepension): Paaudžu solidaritātes sistēma (finansējums no nodokļiem, ’pay as you go’).

    Papildpensijas (arbejdsmarkedets tillægspension, ATP): fondētas.

    Veselības aprūpe.  Pamatprincipi

    No nodokļiem finansēti universāli publiskie veselības pakalpojumi visiem iedzīvotājiem.

    Veselības aprūpe. Pabalsti protēzēm, brillēm, dzirdes aparātiem

    Slimnīcu pacientiem medicīniskie līdzekļi un ārstniecība tiek sniegta bez maksas, ja tie ir ārstēšanas slimnīcā sastāvdaļa.

    Dzirdes aparāti ir bez maksas, ja tos izsniedz slimnīcās. Tos var arī saņemt no sertificētiem privātiem piegādātājiem ar subsīdiju līdz  DDK 5,607 (€754).

     

  • VISPĀRĒJĀS IEDZĪVOTĀJU DATORU UN INTERNETA PRASMES

    Valsts

     

    Dānija

    Datoru izmantošana

     

     

    Datora trūkums pretēji vēlmēm

    2011

     

    65 gadu vai vecākas personas. Nevar atļauties datoru

     

    3.7%

     

     

     

    E-prasmes

    2012

     

    Indivīdi, kas ir kopējuši vai pārvietojuši failu vai mapi

     

    n/a

    Indivīdi, kas ir izmantojuši kopēšanas vai izņemšanas un ielīmēšanas rīkus, lai dublētu informāciju uz ekrāna

     

    n/a

    Indivīdi, kas ir veikuši failu saspiešanu

     

    n/a

     

     

     

    E-prasmju apgūšanas veids

    2011

     

    Indivīdi, kas ir apguvuši IT prasmes pašmācības ceļā (mācījušies darba gaitā)

     

    65.0%

     

     

     

    Iemesli, kāpēc nav apmeklēti datoru kursi

    2011

     

    Indivīdi, kam nav vajadzīgi datoru kursi, jo viņiem ir pietiekošas datoru prasmes

     

    31.0%

    Indivīdi, kam nav vajadzīgi datoru kursi, jo viņi reti lieto datorus

     

    6.0%

     

     

     

    Interneta izmantošana

     

     

    Pieslēgšanās Internetam biežums:

    2012

     

    Reizi nedēļā (ieskaitot katru dienu)

     

    n/a

    Katru dienu

     

    n/a

    Interneta izmantošana

    2012

     

    Banku operācijas Internetā

     

    n/a

    Saskarsme ar pārvaldes institūcijām (pēdējos 12 mēnešos)

     

    n/a

     

     

     

    Mobilā piekļuve Internetam ar pārnēsājamu datoru

     

     

    Katru dienu vai gandrīz katru dienu

     

    n/a

     

     

     

    Indivīdu Interneta prasmju līmenis

    2011

     

    Indivīdi, kas ir izmantojuši meklētājus, lai atrastu informāciju

     

    88.0%

    Indivīdi, kas ir sūtījuši e-pastus ar pievienotiem failiem

     

    80.0%

    Indivīdi, kas ir sūtījuši vēstis uz tērzētavām, jaunumu grupām vai tiešsaistes diskusiju forumiem

     

    57.0%

    Indivīdi, kas ir lietojuši Internetu telefona sarunām

     

    13.0%

    Indivīdi, kas ir lietojuši Internetu ar veselību saistītas informācijas meklēšanai

     

    54.0%

     

     

     

    Raizes par iespējamām ar Interneta izmantošanu saistītām  problēmām

    2010

     

    Stipri raizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu

     

    16.0%

    Nedaudz raizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu, kas varētu izraisīt informācijas vai laika zudumus

     

    51.0%

    Nemaz neraizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu, kas varētu izraisīt informācijas vai laika zudumus

     

    20.0%

     

     

     

    Saskaršanās ar drošības problēmām pēdējo 12 mēnešu laikā, lietojot Internetu privātām vajadzībām.

    2010

     

    Noķerts vīruss vai cita datoru infekcija (piem. tārps vai Trojas zirgs), kas izraisīja informācijas vai laika zudumus 

     

    26.0%

    Finansiāli zaudējumi dēļ noziedzīgu ziņojumu saņemšanas (pikšķerēšana) vai pieslēgšanās pie viltus tīmekļa lapām, kuras prasa personīgu informāciju (fārmings)

     

    1.0%

     

     

     

    Aktivitātes Internetā, kas netika veiktas drošības apsvērumu dēļ

    2010

     

    Drošības apsvērumi atturēja indivīdu no preču vai pakalpojumu pirkšanas vai pasūtīšanas privātām vajadzībām

     

    19.0%

    Drošības apsvērumi atturēja indivīdu no sazināšanās ar publisko pakalpojumu sniedzējiem vai pārvaldes iestādēm

     

    6.0%

     

     

     

    IT drošības programmatūras vai rīku izmantošana un atjaunināšana, lai aizsargātu privāto datoru un  datus

    2010

     

    Izmanto kādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus 

     

    79.0%

    Nelieto nekādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus

     

    6.0%

    Nezina, vai lieto kādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus

     

    2.0%

     

     

     

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums no datora uz ārējo  informācijas nesēju

    2010

     

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums: vienmēr vai gandrīz vienmēr

     

    14.0%

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums: nekad vai gandrīz nekad

     

    34.0%