×
×

Igaunija

General information
Información General
Informations générales
Informazioni generali
Vispārīgā infromācija
Informații generale
Education and work of social carers
Educación y trabajo de cuidadores/as sociales
Formation et conditions de travail des ADV
Formazione e condizioni di lavoro delle assistenti familiari
Aprūpētāju izglītība un darbs
Educația și munca îngrijitorilor la domiciliu
Cuidados de larga duración y situación de los/as trabajadores/as sociales
L'accompagement de longue durée et les ADV
Assistenti familiari e assistenza domiciliare
Ilglaicīgā aprūpe un sociālo darbinieku situācija
Îngrijirea pe termen lung și îngrijitorii la domiciliu
Long-term care and social workers
Social protection system of elderly people in general
Sistema de protección social para las personas mayores en general
Système de protection sociale pour les personnes agées
Il sistema dell'assistenza socio-sanitaria alla popolazione anziana
Vecu cilvēku sociālās aizsardzības sistēma
Sistemul de protecție socială a persoanelor în vârstă, în general
Computer and Internet skills of the general population
Competencias informáticas y de internet de la población general
Maîtrise de l'informatique et d'Internet de la population dans son ensemble
Competenze informatiche e digitali
Vispārējās iedzīvotāju datoru un interneta prasmes
Competențele legate de utilizarea calculatorului și a internetului ale populației în general
  • VISPĀRĒJĀ INFORMĀCIJA

    Valsts

     

    Igaunija

    Iedzīvotāju skaits

    2012

    1 339 662

    Iedzīvotāju vecuma proporcija

     

     

     65-79 gadu veci

    2001

    12.6%

     

    2012

    12.7%

     80 gadu veci un vecāki

    2001

    2.6%

     

    2012

    4.5%

    Vecuma atkarības proporcija

     

     

     

    1990

    17.5

     

    2001

    22.7

     

    2012

    25.5

    Paredzamā vecuma atkarības proporcija

    2020

    30.07

     

    2030

    35.83

     

     

     

    Sagaidāmais dzīves ilgums pēc dzimšanas, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    71.2

    Sievietes

     

    81.3

    Sagaidāmais dzīves ilgums 65 gadu vecumā, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    14.7

    Sievietes

     

    20

    Veselīgas dzīves sagaidāmais ilgums pēc dzimšanas

    2011

     

    Vīrieši

     

    54.2

    Sievietes

     

    57.9

    Darba dzīves ilgums, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    36.3

    Sievietes

     

    35.6

    Nodarbinātības koeficients no 55 līdz 64 gadi veciem darbiniekiem, kopējais

     

    57.2%

     

  • ILGLAICĪGĀ APRŪPE UN SOCIĀLO DARBINIEKU SITUĀCIJA

    Valsts

    Igaunija

    Ilglaicīgā aprūpe.  Pamatprincipi

    Ilglaicīgā aprūpe tiek sniegta kā sociāls pakalpojums natūrā un tiek organizēti reģionālā līmeņi.

    Ilglaicīgo aprūpi starp citiem riskiem paredz Sociālās labklājības akts  (Sotsiaalhoolekande seadus). To sniedz kā sociālo atbalstu, balstoties uz nepieciešamību. Ilglaicīgas aprūpes pakalpojumus finansē municipalitātes no sava  budžeta un aprūpējamā persona vai viņas ģimene.

    Ilglaicīgā aprūpe.  Aprūpes saņēmēji

    Visi iedzīvotāji

    Ilglaicīgās aprūpes organizācija. Neformālie aprūpētāji un profesionālie pakalpojumu sniedzēji

    Gan neformālie aprūpētāji, gan profesionālie pakalpojumu sniedzēji piedāvā atbalstu vai pakalpojumus.

    Neformālie aprūpētāji Piedalās galvenokārt pakalpojumos, kas netiek sniegti speciālās institūcijās (piem., ģimenes locekļi).

    Ģimenes locekļiem nav nekādu nosacījumu, jo viņiem jau ir sociālas attiecības. Ģimenes locekļu gadījumā spēja aprūpēt tiek novērtēta.

    Profesionālie pakalpojumu sniedzēji: Darbojas gan ārpus speciālām institūcijām (mājas aprūpi organizē piem. municipalitātes) gan arī institūcijās.

    Eksistē noteikumi par aprūpētājiem – attiecīgi apmācītas personas, kas strādā sociālās labklājības institūcijās.

    Ilglaicīgā aprūpe.  Aprūpētāju atbalsts

     

    Aprūpētāja pabalsts (hooldajatoetus): to nodrošina municipalitātes  aprūpētājiem, kas atbalsta personas, kam ir novērtēta nespēja veikt ikdienas aktivitātes (maksāt rēķinus, organizēt transportu pie ārsta vai uz banku, ja nepieciešams), vai arī nodrošina pakalpojumus mājās (personīga palīdzība ēšanā, apģērbšanā, mazgāšanā, palīdzība mājas apkopšanā, ēdiena gatavošana, produktu iegāde). Dažas municipalitātes šo pabalstu maksā invalīdam.

    Noteikumus regulē municipalitātēs un tāpēc tie var atšķirties. Galvenais nosacījums, ka aprūpētāju vai ģimenes locekli, kurš aprūpē, nozīmē municipalitāte. Pabalsta apjoms atšķiras dažādās vietās. Pabalsts var attiekties arī uz neformālo aprūpētāju.

    Ilglaicīgā aprūpe.    Aprūpes izmantotāju izdevumi

     

    Aprūpes ņēmējs maksā par uzturēšanos un ēdienu sociālās labklājības institūcijā saskaņa ar līgumu ar šo institūciju. Aprūpes ņēmēji maksā arī par aprūpes komponenti (labklājības institūcijās cilvēkiem ar psihiskām slimībām aprūpes ņēmēji maksā par uzturēšanos un ēdienu, aprūpes komponenti apmaksā valsts). Ja personai vai viņas ģimenes locekļiem nav līdzekļu pakalpojumiem, municipalitātei ir jāatbalsta pakalpojumu finansēšana.

    Sociālo lietu ministrijas speciālā sarakstā ietvertā tehniskā aprīkojuma gadījumā valsts sedz 40% - 90% no cenas, pārējo aprūpējamā persona (nav svarīgi vai persona atrodas institūcijā vai nē).

    Aprūpes mājās piedāvājums ir municipalitāšu pienākums – viņām ir iespējas prasīt līdzmaksājumu no aprūpējamiem. Lielākā municipalitāšu daļa novērtē katru gadījumu individuāli, līdzmaksājuma apjoms ir atkarīgs no personas vai viņas ģimenes ienākumiem. Dažas  municipalitātes neprasa līdzmaksājumu.

    Pacienta līdzmaksājums apkopes pakalpojumu gadījumā ir 15% no pakalpojuma cenas.

     

  • VECU CILVĒKU SOCIĀLĀS AIZSARDZĪBAS SISTĒMA

    Valsts

    Igaunija

    IKP tirgus cenās. Pirktspējas standarts uz iedzīvotāju, 2011

    16 900

    Izdevumi pensijām,  % no IKP, 2010

    6.4%

    Izdevumi vecu cilvēku aprūpei, % no IKP, 2008

    0.1%

    Nabadzības riska proporcija, vecuma grupa 65 gadi un vecāki, 2011

    13.1%

    Vecuma pensijas. Pamatprincipi

    Vecuma pensija (vanaduspension):

    Universālā sociālās apdrošināšanas shēma, kas tiek finansēta no iemaksām un kas nodrošina pensijas atkarīgas no darba stāža (līdz 1998.g.) un no iemaksām (kopš 1999.g.).

    Nacionālā pensija (rahvapension): No nodokļiem finansēta universāla shēma, kas garantē minimālo pensiju personām, kuras nevar saņemt vecuma pensiju.

    Papildpensija (kogumispension) (2. līmenis): Pilnīgi finansēta pensiju apdrošināšana, kas bāzēta uz privāto aktīvu pārvaldību valsts uzraudzībā. Tā nodrošina no iemaksām atkarīgas pensijas. Personām, kuras ienāk darba tirgū, t.i., dzimušām 1983.g. un vēlāk, piedalīšanās finansējamās pensijās ir obligāta.

    Vecuma pensijas. Likumā noteiktais pensionēšanās vecums vispārējā gadījumā.
     

    2011, gadā:

    Vīrieši: 63 gadi

    Sievietes: 61 gadi un 6 mēneši

    Pensionēšanās vecums tiek pakāpeniski palielināts un 2016. gadā kļūs 63 gadi – vienāds vīriešiem un sievietēm.

    No 2017.g. pakāpeniska pensionēšanās vecuma paaugstināšana tiks turpināta un 2026.gadā tas sasniegs 65 gadus vīriešiem un sievietēm.

    Vecuma pensiju finansēšanas principi

    Vecuma pensija (vanaduspension): sociālais nodoklis (sotsiaalmaks) (darba devēju, pašnodarbināto un valsts iemaksas).

    Pensiju papildinājumi (pensionilisad) un nacionālā pensija (rahvapension): nodokļi.

    Finansētā papildpensija (kogumispension): iemaksas (darba ņēmēji un valsts no sociālā nodokļa, ko maksā darba devēji).

    Pabalsti vecāka gadu gājuma bezdarbniekiem

    Bezdarba pabalsta (töötutoetus) izmaksas turpinājums līdz pensionēšanā vecumam.

     Ilglaicīgu pabalstu finansēšanas sistēmas.  Vecuma pabalstu gadījums

    Paaudžu solidaritātes sistēma (‘pay as you go’)

     

    Veselības aprūpe.  Pamatprincipi

    Obligātā sociālās apdrošināšanas shēma visām ekonomiski aktīvām personām (darba ņēmēji un pašnodarbinātie); liela neaktīvu iedzīvotāju grupa (piem. bērni un pensionāri) tiek aptverta uz solidaritātes principa pamata vai ar iemaksām, kuras izdara valsts viņu labā. Sniedz atbalstu natūrā.

    Veselības aprūpe. Pabalsti protēzēm, brillēm, dzirdes aparātiem

    Īslaicīgas protēzes pēc amputācijas, endoprotēzes vai stomas palīglīdzekļi tiek apmaksāti no Veselības Apdrošināšanas fonda (Haigekassa). Turpmāk tehniskie līdzekļi tiek saņemti saskaņā ar sociālās palīdzības struktūru un tiek finansēti no valsts  budžeta.

     

  • VISPĀRĒJĀS IEDZĪVOTĀJU DATORU UN INTERNETA PRASMES

    Valsts

     

    Igaunija

    Datoru izmantošana

    2012

    1 339 662

    Datora trūkums pretēji vēlmēm

     

     

    65 gadu vai vecākas personas. Nevar atļauties datoru

    2001

    12.6%

     

    2012

    12.7%

    E-prasmes

    2001

    2.6%

    Indivīdi, kas ir kopējuši vai pārvietojuši failu vai mapi

    2012

    4.5%

    Indivīdi, kas ir izmantojuši kopēšanas vai izņemšanas un ielīmēšanas rīkus, lai dublētu informāciju uz ekrāna

     

     

    Indivīdi, kas ir veikuši failu saspiešanu

    1990

    17.5

     

    2001

    22.7

    E-prasmju apgūšanas veids

    2012

    25.5

    Indivīdi, kas ir apguvuši IT prasmes pašmācības ceļā (mācījušies darba gaitā)

    2020

    30.07

     

    2030

    35.83

    Iemesli, kāpēc nav apmeklēti datoru kursi

     

     

    Indivīdi, kam nav vajadzīgi datoru kursi, jo viņiem ir pietiekošas datoru prasmes

    2011

     

    Indivīdi, kam nav vajadzīgi datoru kursi, jo viņi reti lieto datorus

     

    71.2

     

     

    81.3

    Interneta izmantošana

    2011

     

    Pieslēgšanās Internetam biežums:

     

    14.7

    Reizi nedēļā (ieskaitot katru dienu)

     

    20

    Katru dienu

    2011

     

    Interneta izmantošana

     

    54.2

    Banku operācijas Internetā

     

    57.9

    Saskarsme ar pārvaldes institūcijām (pēdējos 12 mēnešos)

    2011

     

     

     

    36.3

    Mobilā piekļuve Internetam ar pārnēsājamu datoru

     

    35.6

    Katru dienu vai gandrīz katru dienu

     

    57.2%

     

     

     

    Indivīdu Interneta prasmju līmenis

     

     

    Indivīdi, kas ir izmantojuši meklētājus, lai atrastu informāciju

     

     

    Indivīdi, kas ir sūtījuši e-pastus ar pievienotiem failiem

     

     

    Indivīdi, kas ir sūtījuši vēstis uz tērzētavām, jaunumu grupām vai tiešsaistes diskusiju forumiem

     

     

    Indivīdi, kas ir lietojuši Internetu telefona sarunām

     

     

    Indivīdi, kas ir lietojuši Internetu ar veselību saistītas informācijas meklēšanai

     

     

     

     

     

    Raizes par iespējamām ar Interneta izmantošanu saistītām  problēmām

     

     

    Stipri raizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu

     

     

    Nedaudz raizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu, kas varētu izraisīt informācijas vai laika zudumus

     

     

    Nemaz neraizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu, kas varētu izraisīt informācijas vai laika zudumus

     

     

     

     

     

    Saskaršanās ar drošības problēmām pēdējo 12 mēnešu laikā, lietojot Internetu privātām vajadzībām.

     

     

    Noķerts vīruss vai cita datoru infekcija (piem. tārps vai Trojas zirgs), kas izraisīja informācijas vai laika zudumus 

     

     

    Finansiāli zaudējumi dēļ noziedzīgu ziņojumu saņemšanas (pikšķerēšana) vai pieslēgšanās pie viltus tīmekļa lapām, kuras prasa personīgu informāciju (fārmings)

     

     

     

     

     

    Aktivitātes Internetā, kas netika veiktas drošības apsvērumu dēļ

     

     

    Drošības apsvērumi atturēja indivīdu no preču vai pakalpojumu pirkšanas vai pasūtīšanas privātām vajadzībām

     

     

    Drošības apsvērumi atturēja indivīdu no sazināšanās ar publisko pakalpojumu sniedzējiem vai pārvaldes iestādēm

     

     

     

     

     

    IT drošības programmatūras vai rīku izmantošana un atjaunināšana, lai aizsargātu privāto datoru un  datus

     

     

    Izmanto kādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus 

     

     

    Nelieto nekādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus

     

     

    Nezina, vai lieto kādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus

     

     

     

     

     

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums no datora uz ārējo  informācijas nesēju

     

     

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums: vienmēr vai gandrīz vienmēr

     

     

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums: nekad vai gandrīz nekad