×
×

Somija

General information
Información General
Informations générales
Informazioni generali
Vispārīgā infromācija
Informații generale
Education and work of social carers
Educación y trabajo de cuidadores/as sociales
Formation et conditions de travail des ADV
Formazione e condizioni di lavoro delle assistenti familiari
Aprūpētāju izglītība un darbs
Educația și munca îngrijitorilor la domiciliu
Cuidados de larga duración y situación de los/as trabajadores/as sociales
L'accompagement de longue durée et les ADV
Assistenti familiari e assistenza domiciliare
Ilglaicīgā aprūpe un sociālo darbinieku situācija
Îngrijirea pe termen lung și îngrijitorii la domiciliu
Long-term care and social workers
Social protection system of elderly people in general
Sistema de protección social para las personas mayores en general
Système de protection sociale pour les personnes agées
Il sistema dell'assistenza socio-sanitaria alla popolazione anziana
Vecu cilvēku sociālās aizsardzības sistēma
Sistemul de protecție socială a persoanelor în vârstă, în general
Computer and Internet skills of the general population
Competencias informáticas y de internet de la población general
Maîtrise de l'informatique et d'Internet de la population dans son ensemble
Competenze informatiche e digitali
Vispārējās iedzīvotāju datoru un interneta prasmes
Competențele legate de utilizarea calculatorului și a internetului ale populației în general
  • VISPĀRĒJĀ INFORMĀCIJA

    Valsts

     

    Somija

    Iedzīvotāju skaits

    2012

    5 401 267

    Iedzīvotāju vecuma proporcija

     

     

     65-79 gadu veci

    2001

    11.6%

     

    2012

    13.3%

     80 gadu veci un vecāki

    2001

    3.4%

     

    2012

    4.9%

    Vecuma atkarības proporcija

     

     

     

    1990

    19.8

     

    2001

    22.4

     

    2012

    27.7

    Paredzamā vecuma atkarības proporcija

    2020

    36.18

     

    2030

    42.74

     

     

     

    Sagaidāmais dzīves ilgums pēc dzimšanas, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    77.3

    Sievietes

     

    83.8

    Sagaidāmais dzīves ilgums 65 gadu vecumā, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    17.7

    Sievietes

     

    21.7

    Veselīgas dzīves sagaidāmais ilgums pēc dzimšanas

    2011

     

    Vīrieši

     

    57.7

    Sievietes

     

    58.3

    Darba dzīves ilgums, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    38.0

    Sievietes

     

    36.4

    Nodarbinātības koeficients no 55 līdz 64 gadi veciem darbiniekiem, kopējais

     

    57.0%

     

  • ILGLAICĪGĀ APRŪPE UN SOCIĀLO DARBINIEKU SITUĀCIJA

    Valsts

    Somija

    Ilglaicīgā aprūpe.  Pamatprincipi

    Universālās shēmas, kas tiek finansētas no nodokļiem vai no iemaksām, atkarībā no shēmas. Ir pieejami gan naudas pabalsti, gan atbalsts natūrā. Personām ar smagu invaliditāti ir tiesības uz municipalitāšu sniegtajiem pakalpojumiem pēc Invalīdu palīdzības un atbalsta akta.

    Ilglaicīgā aprūpe.  Aprūpes saņēmēji

    Visi iedzīvotāji

    Ilglaicīgās aprūpes organizācija. Neformālie aprūpētāji un profesionālie pakalpojumu sniedzēji

    Pakalpojumus sniedz municipalitātes. Municipalitātes ir atbildīgas gan par pakalpojumiem, ko sniedz pašas, gan par tiem, ko sniedz kopā ar citām municipalitātēm, kā arī par tiem, ko pēc līguma sniedz privātie pakalpojumu sniedzēji.

    Neformālie aprūpētāji: Līgums starp neformālo aprūpētāju un municipalitāti, kurš satur individuālo pakalpojumu plānu.

    Profesionālie pakalpojumu sniedzēji: Līgums starp municipalitāti un pakalpojumu sniedzēju.

    Ilglaicīgā aprūpe.  Aprūpētāju atbalsts

     

    Aprūpētāja pabalsts: atkarīgs no municipalitātes, minimālais ir  €353,62 mēnesī. Aprūpētāji, kuriem ir līgums ar municipalitāti, saņem 3 brīvas dienas mēnesī.

    Ilglaicīgā aprūpe.    Aprūpes izmantotāju izdevumi

     

    Personīgā piedalīšanās publiski organizētajā ilglaicīgā aprūpē (vairāk kā 3 mēneši) ir atkarīga no ienākumiem. Maksa nedrīkst pārsniegt 85% no personas tīrajiem mēneša ienākumiem (ja personai ir laulātais, kura ienākumi ir zemāki, maksa nedrīkst pārsniegt 42.5% no viņu abu kopīgiem tīrajiem. Neatkarīgi no visiem šiem noteikumiem, personas rīcībā ir jāpaliek vismaz €97 mēnesī personīgiem izdevumiem.

     

  • VECU CILVĒKU SOCIĀLĀS AIZSARDZĪBAS SISTĒMA

    Valsts

    Somija

    IKP tirgus cenās. Pirktspējas standarts uz iedzīvotāju, 2011

    28 800

    Izdevumi pensijām,  % no IKP, 2010

    10.7%

    Izdevumi vecu cilvēku aprūpei, % no IKP, 2008

    0.7%

    Nabadzības riska proporcija, vecuma grupa 65 gadi un vecāki, 2011

    18.9%

    Vecuma pensijas. Pamatprincipi

    Duālā sistēma:

    (1)      apdrošināšanas sistēma (ar likumu noteikta, ar izpeļņu saistīta pensija, Työeläke), kuru finansē no visu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju (darba ņēmēji, pašnodarbinātie, fermeri) iemaksām, nodrošina ar izpeļņu saistītu pensiju, kas atkarīga no iemaksu apjoma un apdrošināšanas stāža  un

    (2)      visaptverošā no nodokļiem finansētā sistēma (nacionālā pensija (Kansaneläke) un garantētā pensija (Takuueläke) garantē minimālo pensiju.

    Pensiju shēmas ir integrētas un, ja ar likumu noteiktā, ar izpeļņu saistītā pensija (Työeläke) pārsniedz noteiktu robežu, nacionālā pensija (Kansaneläke) netiek maksāta.

    Bez tam, apmēram 3% no iedzīvotājiem vecumā 15-64 gadi piedalās papildu 2. līmeņa pensiju sistēmā.

    Vecuma pensijas. Likumā noteiktais pensionēšanās vecums vispārējā gadījumā.
     

    Nacionālā pensija (Kansaneläke) un garantētā pensija (Takuueläke): 65 gadi.

    Ar likumu noteikta, ar izpeļņu saistīta pensija (Työeläke): Vecuma pensija pēc izvēles vecumā no 63 līdz 68 gadi. Publiskajā sektorā ir zemāks individuālais pensionēšanās vecums.

    Vecuma pensiju finansēšanas principi

    Nacionālā pensija (Kansaneläke) un garantētā pensija (Takuueläke): nodokļi.

    Ar likumu noteikta, ar izpeļņu saistīta pensija (Työeläke): Iemaksas (darba ņēmēji, darba devēji, pašnodarbinātie) plus valsts subsīdija (fermeru, mācību stipendiju saņēmēju, pašnodarbināto personu un jūrnieku pensiju shēmas).

    Pensiju uzkrāšana nestrādāšanas periodos ir uzlabota: pensija tiek uzkrāta bērna kopšanas atvaļinājumā līdz 3 gadu vecumam un studiju periodā līdz 5 gadiem. Pensijas par šiem periodiem tiek aprēķinātas, pieņemot fiksētus mēneša ienākumus €675.98 apjomā, un tās finansē valsts.

    Pabalsti vecāka gadu gājuma bezdarbniekiem

    Bezdarbnieka pensija (Työttömyyseläke).

     Ilglaicīgu pabalstu finansēšanas sistēmas.  Vecuma pabalstu gadījums

    Nacionālā pensija (Kansaneläke) un garantētā pensija (Takuueläke): finansē valsts.

    Ar likumu noteikta, ar izpeļņu saistīta pensija (Työeläke): daļēji finansētā sistēma un daļēji  paaudžu solidaritātes sistēma (‘pay as you go’).

    Nepilnā laika pensija (Osa-aikaeläke): paaudžu solidaritātes sistēma (‘pay as you go’).

    Veselības aprūpe.  Pamatprincipi

    Publiskie veselības pakalpojumi visiem iedzīvotājiem (pēc dzīves vietas), ko pārvalda municipalitātes. Tiek finansēti no nodokļiem un pacientu līdzmaksājuma. Privātie veselības pakalpojumi papildina publisko shēmu. Privātos veselības pakalpojumus daļēji atmaksā vispārējā slimības apdrošināšana.

    Veselības aprūpe. Pabalsti protēzēm, brillēm, dzirdes aparātiem

    Veselības centrs: protēzes un dzirdes aparāti lielākā daļā gadījumu ir par velti.

    Slimības apdrošināšana: neatmaksā.

     

  • VISPĀRĒJĀS IEDZĪVOTĀJU DATORU UN INTERNETA PRASMES

    Valsts

     

    Somija

    Datoru izmantošana

     

     

    Datora trūkums pretēji vēlmēm

    2011

     

    65 gadu vai vecākas personas. Nevar atļauties datoru

     

    11.8%

     

     

     

    E-prasmes

    2012

     

    Indivīdi, kas ir kopējuši vai pārvietojuši failu vai mapi

     

    76.0%

    Indivīdi, kas ir izmantojuši kopēšanas vai izņemšanas un ielīmēšanas rīkus, lai dublētu informāciju uz ekrāna

     

    74.0%

    Indivīdi, kas ir veikuši failu saspiešanu

     

    48.0%

     

     

     

    E-prasmju apgūšanas veids

    2011

     

    Indivīdi, kas ir apguvuši IT prasmes pašmācības ceļā (mācījušies darba gaitā)

     

    85.0%

     

     

     

    Iemesli, kāpēc nav apmeklēti datoru kursi

    2011

     

    Indivīdi, kam nav vajadzīgi datoru kursi, jo viņiem ir pietiekošas datoru prasmes

     

    43.0%

    Indivīdi, kam nav vajadzīgi datoru kursi, jo viņi reti lieto datorus

     

    15.0%

     

     

     

    Interneta izmantošana

     

     

    Pieslēgšanās Internetam biežums:

    2012

     

    Reizi nedēļā (ieskaitot katru dienu)

     

    88.0%

    Katru dienu

     

    78.0%

    Interneta izmantošana

    2012

     

    Banku operācijas Internetā

     

    82.0%

    Saskarsme ar pārvaldes institūcijām (pēdējos 12 mēnešos)

     

    70.0%

     

     

     

    Mobilā piekļuve Internetam ar pārnēsājamu datoru

     

     

    Katru dienu vai gandrīz katru dienu

     

    10.0%

     

     

     

    Indivīdu Interneta prasmju līmenis

    2011

     

    Indivīdi, kas ir izmantojuši meklētājus, lai atrastu informāciju

     

    88.0%

    Indivīdi, kas ir sūtījuši e-pastus ar pievienotiem failiem

     

    76.0%

    Indivīdi, kas ir sūtījuši vēstis uz tērzētavām, jaunumu grupām vai tiešsaistes diskusiju forumiem

     

    50.0%

    Indivīdi, kas ir lietojuši Internetu telefona sarunām

     

    35.0%

    Indivīdi, kas ir lietojuši Internetu ar veselību saistītas informācijas meklēšanai

     

    58.0%

     

     

     

    Raizes par iespējamām ar Interneta izmantošanu saistītām  problēmām

    2010

     

    Stipri raizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu

     

    8.0%

    Nedaudz raizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu, kas varētu izraisīt informācijas vai laika zudumus

     

    54.0%

    Nemaz neraizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu, kas varētu izraisīt informācijas vai laika zudumus

     

    25.0%

     

     

     

    Saskaršanās ar drošības problēmām pēdējo 12 mēnešu laikā, lietojot Internetu privātām vajadzībām.

    2010

     

    Noķerts vīruss vai cita datoru infekcija (piem. tārps vai Trojas zirgs), kas izraisīja informācijas vai laika zudumus 

     

    17.0%

    Finansiāli zaudējumi dēļ noziedzīgu ziņojumu saņemšanas (pikšķerēšana) vai pieslēgšanās pie viltus tīmekļa lapām, kuras prasa personīgu informāciju (fārmings)

     

    1.0%

     

     

     

    Aktivitātes Internetā, kas netika veiktas drošības apsvērumu dēļ

    2010

     

    Drošības apsvērumi atturēja indivīdu no preču vai pakalpojumu pirkšanas vai pasūtīšanas privātām vajadzībām

     

    24.0%

    Drošības apsvērumi atturēja indivīdu no sazināšanās ar publisko pakalpojumu sniedzējiem vai pārvaldes iestādēm

     

    5.0%

     

     

     

    IT drošības programmatūras vai rīku izmantošana un atjaunināšana, lai aizsargātu privāto datoru un  datus

    2010

     

    Izmanto kādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus 

     

    79.0%

    Nelieto nekādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus

     

    2.0%

    Nezina, vai lieto kādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus

     

    3.0%

     

     

     

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums no datora uz ārējo  informācijas nesēju

    2010

     

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums: vienmēr vai gandrīz vienmēr

     

    13.0%

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums: nekad vai gandrīz nekad

     

    38.0%