×
×

Vācija

General information
Información General
Informations générales
Informazioni generali
Vispārīgā infromācija
Informații generale
Education and work of social carers
Educación y trabajo de cuidadores/as sociales
Formation et conditions de travail des ADV
Formazione e condizioni di lavoro delle assistenti familiari
Aprūpētāju izglītība un darbs
Educația și munca îngrijitorilor la domiciliu
Cuidados de larga duración y situación de los/as trabajadores/as sociales
L'accompagement de longue durée et les ADV
Assistenti familiari e assistenza domiciliare
Ilglaicīgā aprūpe un sociālo darbinieku situācija
Îngrijirea pe termen lung și îngrijitorii la domiciliu
Long-term care and social workers
Social protection system of elderly people in general
Sistema de protección social para las personas mayores en general
Système de protection sociale pour les personnes agées
Il sistema dell'assistenza socio-sanitaria alla popolazione anziana
Vecu cilvēku sociālās aizsardzības sistēma
Sistemul de protecție socială a persoanelor în vârstă, în general
Computer and Internet skills of the general population
Competencias informáticas y de internet de la población general
Maîtrise de l'informatique et d'Internet de la population dans son ensemble
Competenze informatiche e digitali
Vispārējās iedzīvotāju datoru un interneta prasmes
Competențele legate de utilizarea calculatorului și a internetului ale populației în general
  • VISPĀRĒJĀ INFORMĀCIJA

    Valsts

     

    Vācija

    Iedzīvotāju skaits

    2012

    81 843 743

    Iedzīvotāju vecuma proporcija

     

     

     65-79 gadu veci

    2001

    12.9%

     

    2012

    15.2%

     80 gadu veci un vecāki

    2001

    3.8%

     

    2012

    5.4%

    Vecuma atkarības proporcija

     

     

     

    1990

    22

     

    2001

    24.5

     

    2012

    31.2

    Paredzamā vecuma atkarības proporcija

    2020

    35.78

     

    2030

    47.21

     

     

     

    Sagaidāmais dzīves ilgums pēc dzimšanas, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    78.4

    Sievietes

     

    83.2

    Sagaidāmais dzīves ilgums 65 gadu vecumā, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    18.2

    Sievietes

     

    21.2

    Veselīgas dzīves sagaidāmais ilgums pēc dzimšanas

    2011

     

    Vīrieši

     

    57.9

    Sievietes

     

    58.7

    Darba dzīves ilgums, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    39.8

    Sievietes

     

    34.8

    Nodarbinātības koeficients no 55 līdz 64 gadi veciem darbiniekiem, kopējais

     

    59.9%

     

  • ILGLAICĪGĀ APRŪPE UN SOCIĀLO DARBINIEKU SITUĀCIJA

    Valsts

    Vācija

    Ilglaicīgā aprūpe.  Pamatprincipi

    Ar likumu noteikta ilglaicīgās aprūpes apdrošināšana:

    1995.g. ilglaicīgās aprūpes apdrošināšana tika ieslēgta Sociālā Kodeksā (Sozialgesetzbuch), līdzīgi kā tiek apdrošināti riski, kas saistīti ar slimību, nelaimes gadījumiem, bezdarbu un vecumu. Tā ir obligāta, neatkarīga sociālās apdrošināšanas shēma, saistīta ar slimības apdrošināšanu. Saskaņā ar tās pamatideju un likuma formu, ilglaicīgās aprūpes apdrošināšana ir tikai ‘aizsardzības sistēmas pamats’.

    Bez tam, visiem pilsoņiem ir dota iespēja piedalīties brīvprātīgā papildu ilglaicīgās aprūpes apdrošināšanā. Ar likumu noteiktā Ilglaicīgā aprūpe iekļauj divas neatkarīgas daļās - sociālā (SPV) un privātā ilglaicīgās aprūpes apdrošināšanas shēma (PPV), kuras abas ir obligātas apdrošināšanas ar identisku atbalstu. Finansiāla kompensācija starp divām shēmām nav paredzēta, likumā ir paredzēta tikai kompensācija šo divu shēmu  (SPV, PPV) iekšienē.

    Sociālā palīdzība: finansēta no nodokļiem. Darba nespējīgās personas, ja nav spējīgas sevi aprūpēt un nesaņem palīdzību no citiem, ir tiesīgas saņemt sociālo palīdzību nepieciešamības gadījumā.

    Ilglaicīgā aprūpe.  Aprūpes saņēmēji

    Ar likumu noteiktā  ilglaicīgā aprūpes apdrošināšana:

    Gandrīz visi iedzīvotāji ir apdrošināti vienā no divām obligātās apdrošināšanas shēmām. Pamatprincips: ‘ilglaicīgās aprūpes apdrošināšana seko pēc slimības apdrošināšanas’. Katra persona, kas ir apdrošināta valsts noteiktā apdrošināšanā, automātiski tiek apdrošināta arī sociālajā ilglaicīgās aprūpes apdrošināšanā. Personām, kas tiek apdrošinātas privātā slimības apdrošināšanā, ņemot vērā risku saslimt ar slimību, kura prasīs nepieciešamību izmantot vispārējos slimnīcu pakalpojumus, ir jānoslēdz apdrošināšanas līgums par ilglaicīgās aprūpes apdrošināšanu.

    Sociālā palīdzība: visas personas, kuras apmierina nosacījumus. 

    Ilglaicīgās aprūpes organizācija. Neformālie aprūpētāji un profesionālie pakalpojumu sniedzēji

    Ilglaicīgās aprūpes apdrošināšanas fondu servisa garantijas.

    Ilglaicīgās aprūpes apdrošināšanas fondam, kā ar likumu atļautai apdrošināšanas kompānijai, ir jānodrošina apdrošināto personu atbilstoša ilglaicīgā aprūpe saskaņā ar atbalsta struktūru. Tā kā šiem fondiem nav savas šiem nolūkiem paredzētās infrastruktūras, tad tie noslēdz aprūpes un pamaksāšanas līgumus ar atsevišķiem aprūpētājiem un apdrošināšanas institūcijām, kuras uztur apkopes namus un ambulatorus pacientu servisus. Jebkura aprūpes iestādei, kura atbilst prasībām, ir likumīgas tiesības tikt pielaistai aprūpes pakalpojumu sniegšanā. Šī iemesla dēļ vietējās, bezpeļņas un privātās institūcijas sadarbojas savā starpā. Eksistē arī tā sauktie zema sliekšņa aprūpes servisi, kur brīvprātīgie profesionāļu vadībā kādu laiku sniedz ilglaicīgu aprūpi personām mājās vai grupās.

    Ilglaicīgās aprūpes infrastruktūras finansēšanas sistēma

    Federālās zemes ir atbildīgas par finansējuma piešķiršanu un investīcijām aprūpes institūcijās. Tekošās darbības un aprūpes izmaksas jāsedz aprūpējamām personām vai to finansējošām organizācijām.

    Sociālā palīdzība: aprūpes sniedzēji ir sociālās palīdzības institūcijas.

    Neformālie aprūpētāji: personas, kas aprūpē cilvēkus, kuriem ir nepieciešama Ilglaicīgā aprūpe, viņu mājās, būdami neprofesionāļi (piem., radinieki, kaimiņi, draugi).

    Profesionālie pakalpojumu sniedzēji: aprūpētāju integrācija ar atzīšanas procedūru aprūpes līgumu formā. Šāds līgums regulē aprūpes pakalpojumus un atbalstu natūrā, kuru aprūpes saņēmējs ir tiesīgs prasīt. Tas tiek noslēgts starp aprūpes fondu un ambulatorās vai stacionārās aprūpes sniedzēju.

    Paredzamās kompensācijas likmes. Aprūpes līgumā paredzētās likmes ir saistošas visām iesaistītām pusēm, it sevišķi  tās, kuras tiks apspriestas sagaidāmajās sarunās par kompensācijām un tajās kalpos kā kompensāciju griesti. Dienas likmei (par kuru ir vienošanās) ir jābūt pamatotai ekonomiski un darba ražībā, apmaksa ar atpakaļejošu datumu nav iespējama. Aprūpējamai personai ir jāapmaksā tas kompensāciju apjoms, kas pārsniedz  ilglaicīgās aprūpes apdrošināšanas atbalstu, tāpat kā ir jāmaksā par dzīvokli un pārtiku (dažos gadījumos arī jāsedz investīciju izmaksas.

    Kvalitātes nodrošināšana: visām atzītām aprūpes institūcijām ir jāgarantē augsta kvalitāte, atbilstoša un aktīva aprūpe un pārraudzība.

    Ilglaicīgā aprūpe.  Aprūpētāju atbalsts

     

    Ar likumu noteikta  ilglaicīgās aprūpes apdrošināšana:

    Ilglaicīgās aprūpes apdrošināšana veic pensijas apdrošināšanas iemaksas par ģimenes locekļiem, kuri veic aprūpi, kā arī par citiem neformāliem aprūpētājiem. Negadījumu apdrošināšana arī nodrošina šīm personām aizsardzību bez iemaksām. Iemaksas valsts noteiktajā pensiju apdrošināšanā tiek veiktas arī par aprūpētāja atvaļinājuma laiku.

    Darba ņēmēji kompānijās, kurās ir vismaz 15 darba ņēmēji, ir tiesīgi uz bezalgas atvaļinājumu  līdz 6 mēnešiem, lai nodrošinātu radinieka aprūpi (tā sauktais aprūpes laiks). Pēc vispārējiem noteikumiem šajā laikā turpinās veselības apdrošināšana, kā arī pensiju apdrošināšana no ilglaicīgās aprūpes apdrošināšanas fonda. Iemaksas par veselības apdrošināšanu un ilglaicīgās aprūpes apdrošināšanu nāk no ilglaicīgās aprūpes apdrošināšanas fonda līdz minimālajam nepieciešamajam apjomam.

    Ja persona pēkšņi kļūst atkarīga no ilglaicīgās aprūpes, darba ņēmēji var pēc īsa paziņojuma nebūt darbā līdz 10 dienām (tā sauktā īslaicīgā darba nespēja), lai nodrošinātu vajadzīgo aprūpi šajā laikā vai arī organizētu atbilstošu aprūpi.

    Sociālā palīdzība: atbilstošās vecuma pensijas apdrošināšanas iemaksas par aprūpētāju, ja nav noteikts savādāk.

    Ilglaicīgā aprūpe.    Aprūpes izmantotāju izdevumi

     

    Ar likumu noteikta ilglaicīgā aprūpe apdrošināšana:

    Aprūpes atbalsts ir paredzēts, lai atvieglotu fizisko, mentālo un finansiālo slogu, kas rodas, kad kļūst vajadzīga Ilglaicīgā aprūpe. Visas izmaksas par aprūpi netiek segtas, kaut arī tiek maksāti  naudas pabalsti un tiek sniegts atbalsts natūrā. Ja kopējās ilglaicīgās aprūpes izmaksas pārsniedz apmaksājamo apjomu, aprūpējamai personai jāsedz atlikums.

     

  • VECU CILVĒKU SOCIĀLĀS AIZSARDZĪBAS SISTĒMA

    Valsts

    Vācija

    IKP tirgus cenās. Pirktspējas standarts uz iedzīvotāju, 2011

    30 300

    Izdevumi pensijām,  % no IKP, 2010

    10.2%

    Izdevumi vecu cilvēku aprūpei, % no IKP, 2008

    0.2%

    Nabadzības riska proporcija, vecuma grupa 65 gadi un vecāki, 2011

    14.2%

    Vecuma pensijas. Pamatprincipi

    Obligātā sociālās apdrošināšanas shēma, ko finansē no nodokļiem un  darba ņēmēju, kā arī noteiktu pašnodarbināto grupu iemaksām, kas nodrošina ar izpeļņu saistītu pensiju, kura atkarīga no iemaksu apjoma un apdrošināšanas stāža.

    Vecuma pensijas. Likumā noteiktais pensionēšanās vecums vispārējā gadījumā.
     

    67 gadi (standarta pensionēšanās vecums)

    Likums par standarta pensionēšanās vecuma pielāgošanu demogrāfiskajai attīstībai un valsts noteiktas pensiju apdrošināšana principu nostiprināšanu (Apdrošināšanas Pensiju Pensionēšanās vecuma likums - RV-Altersgrenzenanpassungsgesetz) no 2007.g. 20. aprīļa (BGBl. I p. 554), nosaka, ka standarta pensionēšanās vecums pakāpeniski jāpalielina līdz 67 gadiem periodā no 2012.g. līdz 2029.g., sākot no tiem, kas ir dzimuši 1947. gadā. Pirmais pieaugums ir pa vienam mēnesim gadā (no 65 līdz 66 gadiem) un nākošais ir pa 3 mēnešiem gadā (no 66 līdz 67 gadiem). Visiem tiem, kas ir dzimuši pēc 1963. gada, pensionēšanās vecums būs 67 gadi. Arī turpmāk apdrošinātai personai būs iespējams pensionēties 65 gadu vecumā, nesamazinot saņemamās pensijas apjomu, ja 45 gadu ir maksātas obligātās apdrošināšanas iemaksas darba periodā vai bērna līdz 10 gadu vecumam kopšanas periodā.

    Vecuma pensiju finansēšanas principi

    Iemaksas (apdrošinātās personas un darba devēji) un nodokļi.

    Pabalsti vecāka gadu gājuma bezdarbniekiem

    Nav sevišķu priekšrocību

     Ilglaicīgu pabalstu finansēšanas sistēmas.  Vecuma pabalstu gadījums

    Paaudžu solidaritātes sistēma (‘pay as you go’)

     

    Veselības aprūpe.  Pamatprincipi

    Ar likumu noteiktā veselības apdrošināšana:

    Obligātā sociālās apdrošināšanas shēma darba ņēmējiem un piesaistītām personu kategorijām, kurām ir zināma līmeņa ienākumi. Shēma paredz ar ienākumiem saistītas iemaksas un tiesības uz sociālo kompensāciju (Sozialausgleich) finansiālu grūtību gadījumā. Atbalsts natūrā bez ierobežojumiem.

    No  2009.g. 1. janvāra visiem iedzīvotājiem ir ieviesta obligāta dalība ar likumu noteiktajā vai privātajā apdrošināšanā.

    Veselības aprūpe. Pabalsti protēzēm, brillēm, dzirdes aparātiem

    Cenas medicīniskiem palīglīdzekļiem tiek noteiktas, vienojoties slimību fondiem un aprūpes sniedzējiem. Ja medicīniskiem palīglīdzekļiem ir noteikts fiksēts cenas apjoms, tas kļūst par līgumcenas griestiem.

    Apdrošināšanas ņēmēja dalība:

    10% no palīglīdzekļu cenas, vismaz € 5, ne vairāk par € 10 un ne vairāk kā izstrādājuma cena. 10% no dziedniecības līdzekļu cenas, plus vēl € 10 par recepti; bērniem nav jāmaksā.
    Tiesības uz redzes palīglīdzekļiem ir nodrošinātas bērniem un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam, kā arī apdrošinātām personām ar nopietniem redzes bojājumiem. Terapeitiskie redzes palīglīdzekļi, ko izmanto acu ievainojuma vai acu slimību gadījumos, netiek pakļauti šim ierobežojumam.

     

  • VISPĀRĒJĀS IEDZĪVOTĀJU DATORU UN INTERNETA PRASMES

    Valsts

     

    Vācija

    Datoru izmantošana

     

     

    Datora trūkums pretēji vēlmēm

    2011

     

    65 gadu vai vecākas personas. Nevar atļauties datoru

     

    17.3%

     

     

     

    E-prasmes

    2012

     

    Indivīdi, kas ir kopējuši vai pārvietojuši failu vai mapi

     

    68.0%

    Indivīdi, kas ir izmantojuši kopēšanas vai izņemšanas un ielīmēšanas rīkus, lai dublētu informāciju uz ekrāna

     

    66.0%

    Indivīdi, kas ir veikuši failu saspiešanu

     

    34.0%

     

     

     

    E-prasmju apgūšanas veids

    2011

     

    Indivīdi, kas ir apguvuši IT prasmes pašmācības ceļā (mācījušies darba gaitā)

     

    66.0%

     

     

     

    Iemesli, kāpēc nav apmeklēti datoru kursi

    2011

     

    Indivīdi, kam nav vajadzīgi datoru kursi, jo viņiem ir pietiekošas datoru prasmes

     

    43.0%

    Indivīdi, kam nav vajadzīgi datoru kursi, jo viņi reti lieto datorus

     

    8.0%

     

     

     

    Interneta izmantošana

     

     

    Pieslēgšanās Internetam biežums:

    2012

     

    Reizi nedēļā (ieskaitot katru dienu)

     

    78.0%

    Katru dienu

     

    65.0%

    Interneta izmantošana

    2012

     

    Banku operācijas Internetā

     

    45.0%

    Saskarsme ar pārvaldes institūcijām (pēdējos 12 mēnešos)

     

    51.0%

     

     

     

    Mobilā piekļuve Internetam ar pārnēsājamu datoru

     

     

    Katru dienu vai gandrīz katru dienu

     

    9.0%

     

     

     

    Indivīdu Interneta prasmju līmenis

    2011

     

    Indivīdi, kas ir izmantojuši meklētājus, lai atrastu informāciju

     

    80.0%

    Indivīdi, kas ir sūtījuši e-pastus ar pievienotiem failiem

     

    70.0%

    Indivīdi, kas ir sūtījuši vēstis uz tērzētavām, jaunumu grupām vai tiešsaistes diskusiju forumiem

     

    31.0%

    Indivīdi, kas ir lietojuši Internetu telefona sarunām

     

    20.0%

    Indivīdi, kas ir lietojuši Internetu ar veselību saistītas informācijas meklēšanai

     

    54.0%

     

     

     

    Raizes par iespējamām ar Interneta izmantošanu saistītām  problēmām

    2010

     

    Stipri raizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu

     

    28.0%

    Nedaudz raizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu, kas varētu izraisīt informācijas vai laika zudumus

     

    46.0%

    Nemaz neraizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu, kas varētu izraisīt informācijas vai laika zudumus

     

    8.0%

     

     

     

    Saskaršanās ar drošības problēmām pēdējo 12 mēnešu laikā, lietojot Internetu privātām vajadzībām.

    2010

     

    Noķerts vīruss vai cita datoru infekcija (piem. tārps vai Trojas zirgs), kas izraisīja informācijas vai laika zudumus 

     

    18.0%

    Finansiāli zaudējumi dēļ noziedzīgu ziņojumu saņemšanas (pikšķerēšana) vai pieslēgšanās pie viltus tīmekļa lapām, kuras prasa personīgu informāciju (fārmings)

     

    2.0%

     

     

     

    Aktivitātes Internetā, kas netika veiktas drošības apsvērumu dēļ

    2010

     

    Drošības apsvērumi atturēja indivīdu no preču vai pakalpojumu pirkšanas vai pasūtīšanas privātām vajadzībām

     

    9.0%

    Drošības apsvērumi atturēja indivīdu no sazināšanās ar publisko pakalpojumu sniedzējiem vai pārvaldes iestādēm

     

    11.0%

     

     

     

    IT drošības programmatūras vai rīku izmantošana un atjaunināšana, lai aizsargātu privāto datoru un  datus

    2010

     

    Izmanto kādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus 

     

    73.0%

    Nelieto nekādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus

     

    3.0%

    Nezina, vai lieto kādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus

     

    4.0%

     

     

     

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums no datora uz ārējo  informācijas nesēju

    2010

     

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums: vienmēr vai gandrīz vienmēr

     

    15.0%

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums: nekad vai gandrīz nekad

     

    26.0%