×
×

Īrija

General information
Información General
Informations générales
Informazioni generali
Vispārīgā infromācija
Informații generale
Education and work of social carers
Educación y trabajo de cuidadores/as sociales
Formation et conditions de travail des ADV
Formazione e condizioni di lavoro delle assistenti familiari
Aprūpētāju izglītība un darbs
Educația și munca îngrijitorilor la domiciliu
Cuidados de larga duración y situación de los/as trabajadores/as sociales
L'accompagement de longue durée et les ADV
Assistenti familiari e assistenza domiciliare
Ilglaicīgā aprūpe un sociālo darbinieku situācija
Îngrijirea pe termen lung și îngrijitorii la domiciliu
Long-term care and social workers
Social protection system of elderly people in general
Sistema de protección social para las personas mayores en general
Système de protection sociale pour les personnes agées
Il sistema dell'assistenza socio-sanitaria alla popolazione anziana
Vecu cilvēku sociālās aizsardzības sistēma
Sistemul de protecție socială a persoanelor în vârstă, în general
Computer and Internet skills of the general population
Competencias informáticas y de internet de la población general
Maîtrise de l'informatique et d'Internet de la population dans son ensemble
Competenze informatiche e digitali
Vispārējās iedzīvotāju datoru un interneta prasmes
Competențele legate de utilizarea calculatorului și a internetului ale populației în general
  • VISPĀRĒJĀ INFORMĀCIJA

    Valsts

     

    Īrija

    Iedzīvotāju skaits

    2012

    4 582 769

    Iedzīvotāju vecuma proporcija

     

     

     65-79 gadu veci

    2001

    8.6%

     

    2012

    9.0%

     80 gadu veci un vecāki

    2001

    2.5%

     

    2012

    2.9%

    Vecuma atkarības proporcija

     

     

     

    1990

    18.6

     

    2001

    16.6

     

    2012

    17.9

    Paredzamā vecuma atkarības proporcija

    2020

    22.79

     

    2030

    27.59

     

     

     

    Sagaidāmais dzīves ilgums pēc dzimšanas, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    78.3

    Sievietes

     

    82.8

    Sagaidāmais dzīves ilgums 65 gadu vecumā, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    17.9

    Sievietes

     

    20.7

    Veselīgas dzīves sagaidāmais ilgums pēc dzimšanas

    2011

     

    Vīrieši

     

    65.7

    Sievietes

     

    66.8

    Darba dzīves ilgums, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    37.8

    Sievietes

     

    30.0

    Nodarbinātības koeficients no 55 līdz 64 gadi veciem darbiniekiem, kopējais

     

    50.0%

     

  • ILGLAICĪGĀ APRŪPE UN SOCIĀLO DARBINIEKU SITUĀCIJA

    Valsts

    Īrija

    Ilglaicīgā aprūpe.  Pamatprincipi

    Aprūpes mājās un  Apkopes centru atbalsta shēma:

    Atbalsts ilglaicīgajai aprūpei ir organizēts centralizēti un nacionālā līmenī tiek pārvaldīts, vadoties no Nacionālajām Vadlīnijām. Tiesības uz ilglaicīgu aprūpi ir universālas, ar dažiem sociālās palīdzības elementiem, piemēram. Apkopes centru atbalsta shēma ietver finansiālu novērtējumu, kuru izmanto, lai noteiktu klienta līdzmaksājuma apjomu. Shēmas tiek finansētas no nodokļiem un eksistē arī universāls sociāls maksājums. Ir pieejams gan naudas pabalsts, gan atbalsts natūrā.

    Aprūpētāju atbalsts un pastāvīgas klātbūtnes pabalsts:

    Nacionālā obligātā sociālās apdrošināšanas shēma visiem darba ņēmējiem ar vienotas likmes naudas pabalstiem.

    Aprūpētāja pabalsts:

    No nacionālajiem nodokļiem finansētā shēma visiem aprūpētājiem ar vienotas likmes naudas pabalstiem, kas ir atkarīgi no finansiālās situācijas novērtējuma.

    Ikgadējs aprūpes grants:

    No nacionālajiem nodokļiem finansētā shēma visiem aprūpētājiem, neatkarīgi no citāda atbalsta vai samaksas par aprūpi.

    Ilglaicīgā aprūpe.  Aprūpes saņēmēji

    Aprūpes mājās un Apkopes centru atbalsta shēma:

    Pakalpojumus sniedz, pamatojoties uz tiesībām uz vispārējiem veselības pakalpojumiem, atkarībā no resursiem. Tiem, kas nav iesaistīti obligātajā sistēmā, brīvprātīga apmaksa nav iespējama.

    Aprūpētāja atbalsts:

    Apdrošinātie darba ņēmēji, kuri sniedz aprūpi vismaz 6 nedēļas  un maksimāli līdz 2 gadiem.

    Aprūpētāja pabalsts: Pastāvīgie aprūpētāji, kas aprūpē slimās vai nespējīgās personas, vecākas par 16 gadiem un bērnus, kuriem tiek maksāts Pabalsts aprūpei mājās.

    Ikgadējs aprūpes grants:

    Visi pastāvīgie aprūpētāji, kas nodrošina pilna laika aprūpi un gādību.

    Ilglaicīgās aprūpes organizācija. Neformālie aprūpētāji un profesionālie pakalpojumu sniedzēji

    Aprūpe mājās:

    Aprūpes mājās komplektus var nodrošināt:

    ·   veselības palīdzības izpildītāji (HSE),

    ·   brīvprātīga organizācija, kas darbojas HSE interesēs,

    ·   brīvprātīga organizācija vai privāts pakalpojumu sniedzējs, kas darbojas HSE interesēs.

    Apkopes centru atbalsta shēma:

    Valsts atbalsts šīs shēmas ietvaros ir pieejams tikai personām, kuras dzīvo noteiktos valsts vai brīvprātīgo uzturētajos atbalsta centros un sertificētos privātos apkopes centros.

    Aprūpētāju atbalsts / Aprūpētāja pabalsts /  Pastāvīgas klātbūtnes pabalsts / Pabalsts aprūpei mājās / Ikgadējs aprūpes grants:

    Šie maksājumi var tikt maksāti tikai neformālajiem aprūpētājiem, izslēdzot profesionālos pakalpojumu sniedzējus. Neformālajiem  aprūpētājiem nav obligāti jābūt aprūpes ņēmēja ģimenes locekļiem vai radiniekiem.

    Ilglaicīgā aprūpe.  Aprūpētāju atbalsts

     

    Aprūpētāju atbalsts / Aprūpētāja pabalsts /  Pastāvīgas klātbūtnes pabalsts / Pabalsts aprūpei mājās / Ikgadējs aprūpes grants

    Šie maksājumi var tikt maksāti tikai neformālajiem aprūpētājiem, izslēdzot profesionālos pakalpojumu sniedzējus. Neformālajiem  aprūpētājiem nav obligāti jābūt aprūpes ņēmēja ģimenes locekļiem vai radiniekiem.

    Ilglaicīgā aprūpe.    Aprūpes izmantotāju izdevumi

     

    Apkopes centru atbalsta shēma:

    Finansu novērtējuma rezultātā nosaka aprūpes pieteicēja līdzmaksājumu par savu aprūpi. Veselības palīdzības izpildītāji (HSE) piemaksā iztrūkumu. Par cenu, ko prasa privātie apkopes centri, vienojas savlaicīgi ar Nacionālo Ārstēšanas Iepirkšanas fondu.

    Aprūpētāju atbalsts / Aprūpētāja pabalsts /  Pastāvīgas klātbūtnes pabalsts / Pabalsts aprūpei mājās / Ikgadējs aprūpes grants / Aprūpe mājās:

    Aprūpes saņēmēju līdzmaksājumu nav.

     

  • VECU CILVĒKU SOCIĀLĀS AIZSARDZĪBAS SISTĒMA

    Valsts

    Īrija

    IKP tirgus cenās. Pirktspējas standarts uz iedzīvotāju, 2011

    31 900

    Izdevumi pensijām,  % no IKP, 2010

    4.1%

    Izdevumi vecu cilvēku aprūpei, % no IKP, 2008

    0.3%

    Nabadzības riska proporcija, vecuma grupa 65 gadi un vecāki, 2011

    n/a

    Vecuma pensijas. Pamatprincipi

    Obligātā sociālās apdrošināšanas shēma, ko finansē no aktīvo iedzīvotāju (darba ņēmēji un pašnodarbinātie) iemaksām, un kas nodrošina vienotas likmes pabalstus.

    Īrijā eksistē divas, uz iemaksām balstītu pensiju formas. Valsts pensija (Pāreja) var tikt maksāta no 65 gadu vecuma, ja persona ir pensionējusies no apdrošināmā darba. Valsts pensija (Iemaksu) var tikt maksāta no 66 gadu vecuma visām personām, kas apmierina iemaksu noteikumus (pensionēšanās neietilpst šīs pensijas saņemšanas nosacījumos)

    Valsts pensijas (pārejas) saņēmēji automātiski saņem valsts pensiju (iemaksu) pēc 66 gadu vecuma sasniegšanas.

    Vecuma pensijas. Likumā noteiktais pensionēšanās vecums vispārējā gadījumā.
     

    Valsts pensija (Pāreja) : 65 gadi

    Valsts pensija (Iemaksu): 66 gadi

    Vecuma pensiju finansēšanas principi

    Iemaksas (darba ņēmēji, darba devēji un pašnodarbinātie)

    Pabalsti vecāka gadu gājuma bezdarbniekiem

    Nav sevišķa atbalsta, tikai pabalstu maksā ilgāk.       

     Ilglaicīgu pabalstu finansēšanas sistēmas.  Vecuma pabalstu gadījums

    Paaudžu solidaritātes sistēma (‘pay as you go’)

    Veselības aprūpe.  Pamatprincipi

    No nodokļiem finansētie veselības pakalpojumi visiem iedzīvotājiem (pēc dzīves vietas).

    Veselības aprūpe. Pabalsti protēzēm, brillēm, dzirdes aparātiem

    Brilles, dzirdes aparāti: par velti visām pilnas apdrošināšanas personām un bērniem līdz 6 gadu vecuma un valsts skolu skolēniem.

    Cenu atvieglojumi apdrošinātām personām, kuras apmierina zināmus iemaksu nosacījumus.

     

  • VISPĀRĒJĀS IEDZĪVOTĀJU DATORU UN INTERNETA PRASMES

    Valsts

     

    Īrija

    Datoru izmantošana

     

     

    Datora trūkums pretēji vēlmēm

    2011

     

    65 gadu vai vecākas personas. Nevar atļauties datoru

     

    n/a

     

     

     

    E-prasmes

    2012

     

    Indivīdi, kas ir kopējuši vai pārvietojuši failu vai mapi

     

    62.0%

    Indivīdi, kas ir izmantojuši kopēšanas vai izņemšanas un ielīmēšanas rīkus, lai dublētu informāciju uz ekrāna

     

    61.0%

    Indivīdi, kas ir veikuši failu saspiešanu

     

    39.0%

     

     

     

    E-prasmju apgūšanas veids

    2011

     

    Indivīdi, kas ir apguvuši IT prasmes pašmācības ceļā (mācījušies darba gaitā)

     

    38.0%

     

     

     

    Iemesli, kāpēc nav apmeklēti datoru kursi

    2011

     

    Indivīdi, kam nav vajadzīgi datoru kursi, jo viņiem ir pietiekošas datoru prasmes

     

    22.0%

    Indivīdi, kam nav vajadzīgi datoru kursi, jo viņi reti lieto datorus

     

    3.0%

     

     

     

    Interneta izmantošana

     

     

    Pieslēgšanās Internetam biežums:

    2012

     

    Reizi nedēļā (ieskaitot katru dienu)

     

    74.0%

    Katru dienu

     

    58.0%

    Interneta izmantošana

    2012

     

    Banku operācijas Internetā

     

    43.0%

    Saskarsme ar pārvaldes institūcijām (pēdējos 12 mēnešos)

     

    49.0%

     

     

     

    Mobilā piekļuve Internetam ar pārnēsājamu datoru

     

     

    Katru dienu vai gandrīz katru dienu

     

    17.0%

     

     

     

    Indivīdu Interneta prasmju līmenis

    2011

     

    Indivīdi, kas ir izmantojuši meklētājus, lai atrastu informāciju

     

    69.0%

    Indivīdi, kas ir sūtījuši e-pastus ar pievienotiem failiem

     

    63.0%

    Indivīdi, kas ir sūtījuši vēstis uz tērzētavām, jaunumu grupām vai tiešsaistes diskusiju forumiem

     

    25.0%

    Indivīdi, kas ir lietojuši Internetu telefona sarunām

     

    25.0%

    Indivīdi, kas ir lietojuši Internetu ar veselību saistītas informācijas meklēšanai

     

    40.0%

     

     

     

    Raizes par iespējamām ar Interneta izmantošanu saistītām  problēmām

    2010

     

    Stipri raizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu

     

    13.0%

    Nedaudz raizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu, kas varētu izraisīt informācijas vai laika zudumus

     

    14.0%

    Nemaz neraizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu, kas varētu izraisīt informācijas vai laika zudumus

     

    43.0%

     

     

     

    Saskaršanās ar drošības problēmām pēdējo 12 mēnešu laikā, lietojot Internetu privātām vajadzībām.

    2010

     

    Noķerts vīruss vai cita datoru infekcija (piem. tārps vai Trojas zirgs), kas izraisīja informācijas vai laika zudumus 

     

    10.0%

    Finansiāli zaudējumi dēļ noziedzīgu ziņojumu saņemšanas (pikšķerēšana) vai pieslēgšanās pie viltus tīmekļa lapām, kuras prasa personīgu informāciju (fārmings)

     

    2.0%

     

     

     

    Aktivitātes Internetā, kas netika veiktas drošības apsvērumu dēļ

    2010

     

    Drošības apsvērumi atturēja indivīdu no preču vai pakalpojumu pirkšanas vai pasūtīšanas privātām vajadzībām

     

    9.0%

    Drošības apsvērumi atturēja indivīdu no sazināšanās ar publisko pakalpojumu sniedzējiem vai pārvaldes iestādēm

     

    2.0%

     

     

     

    IT drošības programmatūras vai rīku izmantošana un atjaunināšana, lai aizsargātu privāto datoru un  datus

    2010

     

    Izmanto kādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus 

     

    56.0%

    Nelieto nekādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus

     

    6.0%

    Nezina, vai lieto kādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus

     

    5.0%

     

     

     

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums no datora uz ārējo  informācijas nesēju

    2010

     

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums: vienmēr vai gandrīz vienmēr

     

    16.0%

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums: nekad vai gandrīz nekad

     

    22.0%