×
×

Lietuva

General information
Información General
Informations générales
Informazioni generali
Vispārīgā infromācija
Informații generale
Education and work of social carers
Educación y trabajo de cuidadores/as sociales
Formation et conditions de travail des ADV
Formazione e condizioni di lavoro delle assistenti familiari
Aprūpētāju izglītība un darbs
Educația și munca îngrijitorilor la domiciliu
Cuidados de larga duración y situación de los/as trabajadores/as sociales
L'accompagement de longue durée et les ADV
Assistenti familiari e assistenza domiciliare
Ilglaicīgā aprūpe un sociālo darbinieku situācija
Îngrijirea pe termen lung și îngrijitorii la domiciliu
Long-term care and social workers
Social protection system of elderly people in general
Sistema de protección social para las personas mayores en general
Système de protection sociale pour les personnes agées
Il sistema dell'assistenza socio-sanitaria alla popolazione anziana
Vecu cilvēku sociālās aizsardzības sistēma
Sistemul de protecție socială a persoanelor în vârstă, în general
Computer and Internet skills of the general population
Competencias informáticas y de internet de la población general
Maîtrise de l'informatique et d'Internet de la population dans son ensemble
Competenze informatiche e digitali
Vispārējās iedzīvotāju datoru un interneta prasmes
Competențele legate de utilizarea calculatorului și a internetului ale populației în general
  • VISPĀRĒJĀ INFORMĀCIJA

    Valsts

     

    Lietuva

    Iedzīvotāju skaits

    2012

    3 007 758

    Iedzīvotāju vecuma proporcija

     

     

     65-79 gadu veci

    2001

    11.7%

     

    2012

    13.5%

     80 gadu veci un vecāki

    2001

    2.4%

     

    2012

    4.6%

    Vecuma atkarības proporcija

     

     

     

    1990

    16.2

     

    2001

    21.3

     

    2012

    26.9

    Paredzamā vecuma atkarības proporcija

    2020

    26.58

     

    2030

    35.2

     

     

     

    Sagaidāmais dzīves ilgums pēc dzimšanas, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    68.1

    Sievietes

     

    79.3

    Sagaidāmais dzīves ilgums 65 gadu vecumā, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    14

    Sievietes

     

    19.2

    Veselīgas dzīves sagaidāmais ilgums pēc dzimšanas

    2011

     

    Vīrieši

     

    57.1

    Sievietes

     

    62.1

    Darba dzīves ilgums, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    33.7

    Sievietes

     

    33.9

    Nodarbinātības koeficients no 55 līdz 64 gadi veciem darbiniekiem, kopējais

     

    50.1%

     

  • ILGLAICĪGĀ APRŪPE UN SOCIĀLO DARBINIEKU SITUĀCIJA

    Valsts

    Lietuva

    Ilglaicīgā aprūpe.  Pamatprincipi

    Centrālā sistēma, kuru papildina reģionālā līmenī: Valdība pieņem ilgtermiņa nacionālās programmas, stratēģijas, prasības un standartus.

    Municipalitātes sagatavo un realizē municipālās programmas invalīdu sociālā integrēšanā. Tās ir tieši atbildīgas par sociālo pakalpojumu organizāciju un sniegšanu, par šo pakalpojumu vajadzības noteikšanu, par kopējo un speciālo sociālo pakalpojumu uzraudzību un par primārās veselības aprūpes organizāciju un sniegšanu.

    Ilglaicīgā aprūpe ir organizēta dienas centros, servisos aprūpei mājās, stacionārās sociālās aprūpes institūcijās un slimnīcās.

    Vienotas atsevišķas likumdošanas nav; ilglaicīgu aprūpi sniedz dažādas struktūras, saistītas ar sociālajiem pakalpojumiem, invaliditāti un slimībām.

    Sociālie pakalpojumi tiek sniegti visiem iedzīvotājiem, kuriem tas ir nepieciešams, veselības aprūpe bāzējas apdrošināšanā.

    Finansējums ir no valsts un vietējiem budžetiem un no Veselības Apdrošināšanas fonda, personas (ģimenes) iemaksām.

    Ilglaicīgā aprūpe tiek sniegta natūrā. Naudas pabalsti ir cilvēkiem ar smagām invaliditātēm.

    Ilglaicīgā aprūpe.  Aprūpes saņēmēji

    Sociālie pakalpojumi tiek sniegti neatkarīgi no vecuma, bet izskatot atkarības līmeni un nepieciešamību pēc tiem. Vairākums pakalpojumu ņēmēju ir veci cilvēki un invalīdi (bērni un pieaugušie). Nepieciešamība pēc sociālajiem pakalpojumiem tiek noteikta, izskatot sadarbības, līdzdalības, sarežģītības, pieejamības, sociālā taisnīguma, atbilstības, efektivitātes, aptvēruma principu kopumu.

    Nepieciešamība tiek noteikta individuāli saistībā ar personas atkarību un iespējām kompensēt  vai attīstīt personas neatkarību ar sociālo pakalpojumu palīdzību atbilstoši personas interesēm un vajadzībām.

    Ilgtermiņa medicīniskā ārstēšana tiek sniegta atbilstoši veselības stāvoklim.

    Invalīdiem, ņemot vērā viņu specifiskās vajadzības, var tikt sniegta pastāvīga aprūpe (palīdzība) vai pastāvīga kopšana. Invalīdu specifiskās vajadzības ir noteiktas sertificētā personas veselības aprūpes nosacījumu sarakstā.

    Iespējas brīvprātīgi segt veselības aprūpes izdevumus nav.

    Ilglaicīgās aprūpes organizācija. Neformālie aprūpētāji un profesionālie pakalpojumu sniedzēji

    Neformālie aprūpētāji:

    Ģimenes, adoptētāju ģimenes locekļi, brīvprātīgie, citi radinieki un citas personas.

    Profesionālie pakalpojumu sniedzēji:

    Sociālos aprūpes pakalpojumus sniedz sociālie darbinieki, viņu asistenti un speciālisti veselības aprūpes jomā, izglītībā un apmācībā.

    Kopšanas pakalpojumus mājās nodrošina vietējie un vispārējās prakses slimnieku kopēji/jas. Aģentūras, kas ir licenzētas sniegt primāros ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, arī sniedz kopšanas pakalpojumus mājās.

    Paliatīvie aprūpes pakalpojumi tiek sniegti ambulatorās veselības aprūpes institūcijās un slimnīcās.

    Kopšanu un ārstēšanu nodrošina publiskās vai privātās institūcijas.

    Ilglaicīgā aprūpe.  Aprūpētāju atbalsts

     

    Nekādu priekšrocību nav.

    Ilglaicīgā aprūpe.    Aprūpes izmantotāju izdevumi

     

    Visiem ilglaicīgās aprūpes saņēmējiem ir jāveic iemaksa no ienākumiem vai pat no īpašumiem (stacionārās aprūpes gadījumā), lai segtu daļu no ilglaicīgās aprūpes cenas. Iemaksa ir atkarīga no ilglaicīgās aprūpes veida un no aprūpes saņēmēja personas. Municipalitātēm ir tiesības atbrīvot personu no līdzmaksājuma.

    Valsts nekontrolē pakalpojumu cenas.

     

  • VECU CILVĒKU SOCIĀLĀS AIZSARDZĪBAS SISTĒMA

    Valsts

    Lietuva

    IKP tirgus cenās. Pirktspējas standarts uz iedzīvotāju, 2011

    16 600

    Izdevumi pensijām,  % no IKP, 2010

    6.5%

    Izdevumi vecu cilvēku aprūpei, % no IKP, 2008

    0.44%

    Nabadzības riska proporcija, vecuma grupa 65 gadi un vecāki, 2011

    12.1%

    Vecuma pensijas. Pamatprincipi

    1. līmenis:

    Obligātā sociālās apdrošināšanas shēma, ko finansē aktīvo iedzīvotāju (darba ņēmēji un pašnodarbinātie) iemaksas, un kas nodrošina pensiju ar vienotas likmes un atkarības no izpeļņas elementiem.

    2. līmenis:

    2. līmenis sākās 2004.g. Persona, kas piedalās pilna apjoma pensiju apdrošināšanā (pensijas galvenā un papilddaļa) var brīvprātīgi izvēlēties, vai palikt tikai sociālās apdrošināšanas sistēmā, vai arī pieslēgties 2. līmenim un novirzīt daļu no iemaksām vecuma pensijas papilddaļā (2.5% 2004.gadā, 3.5% 2005. gadā, 4.5% 2006. gadā, 5.5% 2007. gadā un 2008. gadā, 3% no 2009.g 1. janvāra līdz 2009.g. 30. jūnijam, 2% no 2009.g. 1. jūlija līdz 2011.g. 31. decembrim, 1.5% 2012. gadā, 2.5% 2013. gadā) uz personālo kontu kādā no izvēlētajiem privāti pārvaldītajiem pensiju fondiem.

    Pēc personas pārslēgšanās uz 2. līmeni nav atļauts pāriet atpakaļ tikai uz sociālās apdrošināšanas sistēmu.

    Vecuma pensijas. Likumā noteiktais pensionēšanās vecums vispārējā gadījumā.
     

    Vīrieši: 62 gadi un 8 mēneši

    Sievietes: 60 gadi un 4 mēneši

    Sākot no 2012.g., pensionēšanās vecums ik gadu pieaug par 4 mēnešiem sievietēm un par 2 mēnešiem vīriešiem līdz tas 2026. gadā sasniegs 65 gadi gan vīriešiem, gan sievietēm.

    Vecuma pensiju finansēšanas principi

    Iemaksas (apdrošinātās personas, darba devēji) un nodokļi.

     

    Pabalsti vecāka gadu gājuma bezdarbniekiem

    Bezdarbnieka apdrošināšanas pabalsta (Nedarbo draudimo išmoka) izmaksas pagarinājums vecāka gada gājuma bezdarbniekiem.

     Ilglaicīgu pabalstu finansēšanas sistēmas.  Vecuma pabalstu gadījums

    Paaudžu solidaritātes sistēma (‘pay as you go‘) un uzkrāšanas finansējums.

    Veselības aprūpe.  Pamatprincipi

    Neatliekamā medicīniskā palīdzība tiek sniegta visiem iedzīvotājiem. Citu veselības pakalpojumu pamatizmaksas apdrošinātām personām sedz apdrošināšana. Personas, kuras nemaksā obligātās iemaksas un kurām nav valsts apdrošināšanas, sedz ārstēšanas izdevumus pašas.

    No 2005.g. ir noteikts mehānisms, kā kompensēt kaitējumu, kas nodarīts pacienta veselībai. Rezultātā kopš 2005.g. 1. janvāra veselības aprūpes institūcijām ir jāapdrošina sava civilatbildība par pacienta veselībai nodarīto kaitējumu.

    Veselības aprūpe. Pabalsti protēzēm, brillēm, dzirdes aparātiem

    Izdevumi par protēzēm un citiem ortopēdiskiem tehniskiem līdzekļiem tiek atmaksāti 50%, 80%, 95% vai 100% apjomā apdrošinātām personām, kas cieš no slimībām, kuras ir ieslēgtas speciālā Veselības ministrijas sarakstā.

    Izdevumu par protēzēm atmaksāšanas periods variē no 3 līdz 5 gadiem, bet citu ortopēdisko tehnisko līdzekļu izdevumu atmaksāšana ilgst no 6 mēnešiem līdz 2 gadiem.

    Protēzes, intraokulārās lēcas un dzirdes aparāti, kurus pērk Nacionālais Veselības Apdrošināšanas fonds (NVAF) pie Veselības ministrijas (Valstybinė ligonių kasa prie Sveikatos apsaugos ministerijos) apdrošinātām personām, ir bez maksas. Ja persona vēlas ierīci, ko NVAF nepiedāvā, viņa var to nopirkt par pilnu cenu un saņemt kompensāciju no NVAF iekārtas cenas apmērā.

    Izdevumi par briļļu lēcu iegādi pēc medicīniskām indikācijām tiek apmaksāti bērniem ar labāko redzes asumu pēc korekcijas, kas nepārsniedz 0,3 – ne biežāk kā reizi gadā (apjoms ir līdz 1 minimālajai algai) un pieaugušajiem ar labāko redzes asumu pēc korekcijas, kas nepārsniedz 0,1 – reizi 2 gados (apjoms ir līdz 2 minimālajām algām.

     

  • VISPĀRĒJĀS IEDZĪVOTĀJU DATORU UN INTERNETA PRASMES

    Valsts

     

    Lietuva

    Datoru izmantošana

     

     

    Datora trūkums pretēji vēlmēm

    2011

     

    65 gadu vai vecākas personas. Nevar atļauties datoru

     

    13.9%

     

     

     

    E-prasmes

    2012

     

    Indivīdi, kas ir kopējuši vai pārvietojuši failu vai mapi

     

    59.0%

    Indivīdi, kas ir izmantojuši kopēšanas vai izņemšanas un ielīmēšanas rīkus, lai dublētu informāciju uz ekrāna

     

    58.0%

    Indivīdi, kas ir veikuši failu saspiešanu

     

    43.0%

     

     

     

    E-prasmju apgūšanas veids

    2011

     

    Indivīdi, kas ir apguvuši IT prasmes pašmācības ceļā (mācījušies darba gaitā)

     

    26.0%

     

     

     

    Iemesli, kāpēc nav apmeklēti datoru kursi

    2011

     

    Indivīdi, kam nav vajadzīgi datoru kursi, jo viņiem ir pietiekošas datoru prasmes

     

    18.0%

    Indivīdi, kam nav vajadzīgi datoru kursi, jo viņi reti lieto datorus

     

    11.0%

     

     

     

    Interneta izmantošana

     

     

    Pieslēgšanās Internetam biežums:

    2012

     

    Reizi nedēļā (ieskaitot katru dienu)

     

    65.0%

    Katru dienu

     

    50.0%

    Interneta izmantošana

    2012

     

    Banku operācijas Internetā

     

    44.0%

    Saskarsme ar pārvaldes institūcijām (pēdējos 12 mēnešos)

     

    37.0%

     

     

     

    Mobilā piekļuve Internetam ar pārnēsājamu datoru

     

     

    Katru dienu vai gandrīz katru dienu

     

    2.0%

     

     

     

    Indivīdu Interneta prasmju līmenis

    2011

     

    Indivīdi, kas ir izmantojuši meklētājus, lai atrastu informāciju

     

    66.0%

    Indivīdi, kas ir sūtījuši e-pastus ar pievienotiem failiem

     

    54.0%

    Indivīdi, kas ir sūtījuši vēstis uz tērzētavām, jaunumu grupām vai tiešsaistes diskusiju forumiem

     

    45.0%

    Indivīdi, kas ir lietojuši Internetu telefona sarunām

     

    53.0%

    Indivīdi, kas ir lietojuši Internetu ar veselību saistītas informācijas meklēšanai

     

    38.0%

     

     

     

    Raizes par iespējamām ar Interneta izmantošanu saistītām  problēmām

    2010

     

    Stipri raizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu

     

    15.0%

    Nedaudz raizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu, kas varētu izraisīt informācijas vai laika zudumus

     

    31.0%

    Nemaz neraizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu, kas varētu izraisīt informācijas vai laika zudumus

     

    16.0%

     

     

     

    Saskaršanās ar drošības problēmām pēdējo 12 mēnešu laikā, lietojot Internetu privātām vajadzībām.

    2010

     

    Noķerts vīruss vai cita datoru infekcija (piem. tārps vai Trojas zirgs), kas izraisīja informācijas vai laika zudumus 

     

    21.0%

    Finansiāli zaudējumi dēļ noziedzīgu ziņojumu saņemšanas (pikšķerēšana) vai pieslēgšanās pie viltus tīmekļa lapām, kuras prasa personīgu informāciju (fārmings)

     

    0.0%

     

     

     

    Aktivitātes Internetā, kas netika veiktas drošības apsvērumu dēļ

    2010

     

    Drošības apsvērumi atturēja indivīdu no preču vai pakalpojumu pirkšanas vai pasūtīšanas privātām vajadzībām

     

    5.0%

    Drošības apsvērumi atturēja indivīdu no sazināšanās ar publisko pakalpojumu sniedzējiem vai pārvaldes iestādēm

     

    3.0%

     

     

     

    IT drošības programmatūras vai rīku izmantošana un atjaunināšana, lai aizsargātu privāto datoru un  datus

    2010

     

    Izmanto kādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus 

     

    49.0%

    Nelieto nekādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus

     

    4.0%

    Nezina, vai lieto kādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus

     

    6.0%

     

     

     

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums no datora uz ārējo  informācijas nesēju

    2010

     

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums: vienmēr vai gandrīz vienmēr

     

    11.0%

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums: nekad vai gandrīz nekad

     

    15.0%