×
×

Malta

General information
Información General
Informations générales
Informazioni generali
Vispārīgā infromācija
Informații generale
Education and work of social carers
Educación y trabajo de cuidadores/as sociales
Formation et conditions de travail des ADV
Formazione e condizioni di lavoro delle assistenti familiari
Aprūpētāju izglītība un darbs
Educația și munca îngrijitorilor la domiciliu
Cuidados de larga duración y situación de los/as trabajadores/as sociales
L'accompagement de longue durée et les ADV
Assistenti familiari e assistenza domiciliare
Ilglaicīgā aprūpe un sociālo darbinieku situācija
Îngrijirea pe termen lung și îngrijitorii la domiciliu
Long-term care and social workers
Social protection system of elderly people in general
Sistema de protección social para las personas mayores en general
Système de protection sociale pour les personnes agées
Il sistema dell'assistenza socio-sanitaria alla popolazione anziana
Vecu cilvēku sociālās aizsardzības sistēma
Sistemul de protecție socială a persoanelor în vârstă, în general
Computer and Internet skills of the general population
Competencias informáticas y de internet de la población general
Maîtrise de l'informatique et d'Internet de la population dans son ensemble
Competenze informatiche e digitali
Vispārējās iedzīvotāju datoru un interneta prasmes
Competențele legate de utilizarea calculatorului și a internetului ale populației în general
  • VISPĀRĒJĀ INFORMĀCIJA

    Valsts

     

     

    Iedzīvotāju skaits

    2012

    417 520

    Iedzīvotāju vecuma proporcija

     

     

     65-79 gadu veci

    2001

    9.9%

     

    2012

    12.8%

     80 gadu veci un vecāki

    2001

    2.4%

     

    2012

    3.6%

    Vecuma atkarības proporcija

     

     

     

    1990

    15.7

     

    2001

    18.1

     

    2012

    23.9

    Paredzamā vecuma atkarības proporcija

    2020

    31.75

     

    2030

    39.22

     

     

     

    Sagaidāmais dzīves ilgums pēc dzimšanas, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    78.6

    Sievietes

     

    82.9

    Sagaidāmais dzīves ilgums 65 gadu vecumā, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    17.6

    Sievietes

     

    20.9

    Veselīgas dzīves sagaidāmais ilgums pēc dzimšanas

    2011

     

    Vīrieši

     

    70.3

    Sievietes

     

    70.7

    Darba dzīves ilgums, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    39.1

    Sievietes

     

    22.3

    Nodarbinātības koeficients no 55 līdz 64 gadi veciem darbiniekiem, kopējais

     

    31.7%

     

  • ILGLAICĪGĀ APRŪPE UN SOCIĀLO DARBINIEKU SITUĀCIJA

    Valsts

    Malta

    Ilglaicīgā aprūpe.  Pamatprincipi

    Universāla tiesību shēma, kas pamatojas uz dzīves vietu, vecumu un nepieciešamību. Speciālas shēmas nav, bet ilglaicīgās aprūpes risks tiek segts ar dažādām shēmām, kuras nodrošina naudas pabalstus un atbalstu natūrā, ko organizē gan centralizēti, gan vietējā līmenī. Tiek sniegti naudas pabalsta un atbalsta natūrā pakalpojumi kopā. Daļēji tie tiek sniegti atkarībā no finansiālā stāvokļa, bet  arī pamatojoties uz nepieciešamību. Šis atbalsts tiek finansēts no vispārējiem nodokļiem.

    Ilglaicīgā aprūpe.  Aprūpes saņēmēji

    Visi pastāvīgie iedzīvotāji.

    Ilglaicīgās aprūpes organizācija. Neformālie aprūpētāji un profesionālie pakalpojumu sniedzēji

    Aprūpes nodrošināšana ir profesionāļu, speciālistu, ģimenes locekļu un draugu atbildība. Publiskajās un privātajās slimnīcās un institūcijās pakalpojumus sniedz ārsti, medmāsas, paramediķi un veselības asistenti. Šīs institūcijas ir gan centralizētās, gan vietējās. Zināmu skaitu vecāku cilvēku vai citu personu, kurām ir vajadzīga Ilglaicīgā aprūpe, aprūpē ģimenes locekļi vai nu pacienta mājās vai aprūpētāja mājās. 

    Neformālie aprūpētāji:

    Lielāko tiesu tie ir ģimenes locekļi, kas aprūpē personas viņu mājās.

    Profesionālie pakalpojumu sniedzēji:

    Ārsti, paramediķi un speciālisti nodrošina aprūpi stacionāros un pusstacionāros centros.

    Ilglaicīgā aprūpe.  Aprūpētāju atbalsts

     

    Aprūpētāja pensija (Pensjoni tal-Wens) tiek maksāta personai, kura ir vai nu neprecēta vai atraitnis/ne un kura sniedz pilna apjoma aprūpi slimam radiniekam, kurš ir saistīts pie gultas vai invalīdu krēslā un dzīvo tajā pašā mājsaimniecībā. Pabalsta apjoms ir €98,69 nedēļā un tas tiek maksāts aprūpētājam.

    Aprūpētāja pabalsts (Ghajnuna Socjali) tiek maksāts personai, kura ir vai nu neprecēta vai atraitnis/ne un kura sniedz pastāvīgu aprūpi slimam radiniekam, kurš dzīvo tajā pašā mājsaimniecībā. Pabalsta apjoms ir €71,57 nedēļā un tas tiek maksāts aprūpētājam.

    Ilglaicīgā aprūpe.    Aprūpes izmantotāju izdevumi

     

    Ir paredzēts, ka personas, kuras saņem aprūpi natūrā, maksā par mantām vai pakalpojumiem šādā apjomā:

    Aprūpe mājās:

    ·   € 2,33 nedēļā, ja ir neprecējies, bez maltītēm,

    ·   € 3,49 nedēļā, ja ir neprecējies, ar maltītēm, 

    ·   € 3,49 nedēļā, ja ir pāris, bez maltītēm, 

    ·   € 5,24 nedēļā, ja ir pāris, ar maltītēm.

    ·   Pievestās maltītes: €2,21 par maltīti. 

    Izpalīgu pakalpojums: cenas mainās atkarībā no darbiem un klientam ir jānodrošina materiāli.

    Nesaturēšana: Normālie un sevišķi absorbējošie autiņi no  € 0,17 līdz € 0,27 atkarībā no izmēra.

    Pusstacionārā aprūpe:

    Dienas aprūpes centru apmeklētāji maksā no € 2,33 līdz € 5,82 mēnesī.

    Stacionārā aprūpe:

    Vecu ļaužu namu iemītnieki maksā 80% no savas pensijas un 60% no saviem atlikušajiem tīrajiem ienākumiem, pie tam iemītnieka rīcība ir jāpaliek ne mazāk kā € 1398 gadā (pensija un citi ienākumi). Tātad iemītnieki turpina saņemt savu pensiju ar mēneša iemaksas atskaitījumu.

     

  • VECU CILVĒKU SOCIĀLĀS AIZSARDZĪBAS SISTĒMA

    Valsts

    Malta

    IKP tirgus cenās. Pirktspējas standarts uz iedzīvotāju, 2011

    21 500

    Izdevumi pensijām,  % no IKP, 2010

    8.3%

    Izdevumi vecu cilvēku aprūpei, % no IKP, 2008

    0.52%

    Nabadzības riska proporcija, vecuma grupa 65 gadi un vecāki, 2011

    18.1%

    Vecuma pensijas. Pamatprincipi

    Obligātā sociālās apdrošināšanas shēma, kas tiek finansēta ar aktīvo iedzīvotāju (darba ņēmēju un pašnodarbināto) iemaksām, nodrošina ar izpeļņu saistītu pensiju, kas atkarīga no iemaksu apjoma un apdrošināšanas stāža.

    Vecuma pensijas. Likumā noteiktais pensionēšanās vecums vispārējā gadījumā.
     

    -    Personām, kas dzimušas pirms 1952.g.: vīrieši - 61 gads, sievietes - 60 gadi. Sievietēm ir iespēja pensionēties 61 gada vecumā, ja viņas to vēlas. 

    -    Personām, kas dzimušas no 1952. līdz 1955. kalendārajam gadam: vīrieši un sievietes 62 gadi.

    -    Personām, kas dzimušas no 1956. līdz 1958. kalendārajam gadam: vīrieši un sievietes: 63 gadi. 

    -    Personām, kas dzimušas no 1959. līdz 1961. kalendārajam gadam: vīrieši un sievietes: 64 gadi.

    -    Personām, kas dzimušas 1962,g, 1.janvārī vai vēlāk: vīrieši un sievietes: 65 gadi.

    Vecuma pensiju finansēšanas principi

    Vispārējās darba devēju, darba ņēmēju, pašnodarbināto personu un valsts iemaksas.

    Pabalsti vecāka gadu gājuma bezdarbniekiem

    Nav sevišķu priekšrocību.

     Ilglaicīgu pabalstu finansēšanas sistēmas.  Vecuma pabalstu gadījums

    Paaudžu solidaritātes sistēma (‘pay as you go’)
     

    Veselības aprūpe.  Pamatprincipi

    Universāla sistēma, ko finansē valdība, darba devēji un darba ņēmēji. Visas personas, kuras aptver 1956.g. Nacionālais Apdrošināšanas likums, ir tiesīgas uz bezmaksas veselības aprūpi.

    Veselības aprūpe. Pabalsti protēzēm, brillēm, dzirdes aparātiem

    Bezmaksas redzes pārbaudes tiek piedāvātas visām personām, kuras aptver primārā veselības aprūpe. Turpretī redzes palīglīdzekļi un brilles tiek piedāvātas tikai Rozā kartes īpašniekiem. Kontaktlēcas tiek atlīdzinātas tikai speciālos gadījumos. Dzirdes aparāti ir pieejami arī tikai Rozā kartes īpašniekiem.

     

  • VISPĀRĒJĀS IEDZĪVOTĀJU DATORU UN INTERNETA PRASMES

    Valsts

     

    Malta

    Datoru izmantošana

     

     

    Datora trūkums pretēji vēlmēm

    2011

     

    65 gadu vai vecākas personas. Nevar atļauties datoru

     

    4.4%

     

     

     

    E-prasmes

    2012

     

    Indivīdi, kas ir kopējuši vai pārvietojuši failu vai mapi

     

    56.0%

    Indivīdi, kas ir izmantojuši kopēšanas vai izņemšanas un ielīmēšanas rīkus, lai dublētu informāciju uz ekrāna

     

    58.0%

    Indivīdi, kas ir veikuši failu saspiešanu

     

    36.0%

     

     

     

    E-prasmju apgūšanas veids

    2011

     

    Indivīdi, kas ir apguvuši IT prasmes pašmācības ceļā (mācījušies darba gaitā)

     

    46.0%

     

     

     

    Iemesli, kāpēc nav apmeklēti datoru kursi

    2011

     

    Indivīdi, kam nav vajadzīgi datoru kursi, jo viņiem ir pietiekošas datoru prasmes

     

    20.0%

    Indivīdi, kam nav vajadzīgi datoru kursi, jo viņi reti lieto datorus

     

    7.0%

     

     

     

    Interneta izmantošana

     

     

    Pieslēgšanās Internetam biežums:

    2012

     

    Reizi nedēļā (ieskaitot katru dienu)

     

    66.0%

    Katru dienu

     

    57.0%

    Interneta izmantošana

    2012

     

    Banku operācijas Internetā

     

    41.0%

    Saskarsme ar pārvaldes institūcijām (pēdējos 12 mēnešos)

     

    41.0%

     

     

     

    Mobilā piekļuve Internetam ar pārnēsājamu datoru

     

     

    Katru dienu vai gandrīz katru dienu

     

    14.0%

     

     

     

    Indivīdu Interneta prasmju līmenis

    2011

     

    Indivīdi, kas ir izmantojuši meklētājus, lai atrastu informāciju

     

    67.0%

    Indivīdi, kas ir sūtījuši e-pastus ar pievienotiem failiem

     

    61.0%

    Indivīdi, kas ir sūtījuši vēstis uz tērzētavām, jaunumu grupām vai tiešsaistes diskusiju forumiem

     

    44.0%

    Indivīdi, kas ir lietojuši Internetu telefona sarunām

     

    30.0%

    Indivīdi, kas ir lietojuši Internetu ar veselību saistītas informācijas meklēšanai

     

    39.0%

     

     

     

    Raizes par iespējamām ar Interneta izmantošanu saistītām  problēmām

    2010

     

    Stipri raizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu

     

    33.0%

    Nedaudz raizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu, kas varētu izraisīt informācijas vai laika zudumus

     

    20.0%

    Nemaz neraizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu, kas varētu izraisīt informācijas vai laika zudumus

     

    11.0%

     

     

     

    Saskaršanās ar drošības problēmām pēdējo 12 mēnešu laikā, lietojot Internetu privātām vajadzībām.

    2010

     

    Noķerts vīruss vai cita datoru infekcija (piem. tārps vai Trojas zirgs), kas izraisīja informācijas vai laika zudumus 

     

    31.0%

    Finansiāli zaudējumi dēļ noziedzīgu ziņojumu saņemšanas (pikšķerēšana) vai pieslēgšanās pie viltus tīmekļa lapām, kuras prasa personīgu informāciju (fārmings)

     

    1.0%

     

     

     

    Aktivitātes Internetā, kas netika veiktas drošības apsvērumu dēļ

    2010

     

    Drošības apsvērumi atturēja indivīdu no preču vai pakalpojumu pirkšanas vai pasūtīšanas privātām vajadzībām

     

    7.0%

    Drošības apsvērumi atturēja indivīdu no sazināšanās ar publisko pakalpojumu sniedzējiem vai pārvaldes iestādēm

     

    1.0%

     

     

     

    IT drošības programmatūras vai rīku izmantošana un atjaunināšana, lai aizsargātu privāto datoru un  datus

    2010

     

    Izmanto kādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus 

     

    57.0%

    Nelieto nekādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus

     

    3.0%

    Nezina, vai lieto kādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus

     

    2.0%

     

     

     

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums no datora uz ārējo  informācijas nesēju

    2010

     

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums: vienmēr vai gandrīz vienmēr

     

    18.0%

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums: nekad vai gandrīz nekad

     

    17.0%