×
×

Polija

General information
Información General
Informations générales
Informazioni generali
Vispārīgā infromācija
Informații generale
Education and work of social carers
Educación y trabajo de cuidadores/as sociales
Formation et conditions de travail des ADV
Formazione e condizioni di lavoro delle assistenti familiari
Aprūpētāju izglītība un darbs
Educația și munca îngrijitorilor la domiciliu
Cuidados de larga duración y situación de los/as trabajadores/as sociales
L'accompagement de longue durée et les ADV
Assistenti familiari e assistenza domiciliare
Ilglaicīgā aprūpe un sociālo darbinieku situācija
Îngrijirea pe termen lung și îngrijitorii la domiciliu
Long-term care and social workers
Social protection system of elderly people in general
Sistema de protección social para las personas mayores en general
Système de protection sociale pour les personnes agées
Il sistema dell'assistenza socio-sanitaria alla popolazione anziana
Vecu cilvēku sociālās aizsardzības sistēma
Sistemul de protecție socială a persoanelor în vârstă, în general
Computer and Internet skills of the general population
Competencias informáticas y de internet de la población general
Maîtrise de l'informatique et d'Internet de la population dans son ensemble
Competenze informatiche e digitali
Vispārējās iedzīvotāju datoru un interneta prasmes
Competențele legate de utilizarea calculatorului și a internetului ale populației în general
  • VISPĀRĒJĀ INFORMĀCIJA

    Valsts

     

    Polija

    Iedzīvotāju skaits

    2012

    38 538 447

    Iedzīvotāju vecuma proporcija

     

     

     65-79 gadu veci

    2001

    10.3%

     

    2012

    10.2%

     80 gadu veci un vecāki

    2001

    2.0%

     

    2012

    3.6%

    Vecuma atkarības proporcija

     

     

     

    1990

    15.4

     

    2001

    18

     

    2012

    19.4

    Paredzamā vecuma atkarības proporcija

    2020

    26.94

     

    2030

    35.24

     

     

     

    Sagaidāmais dzīves ilgums pēc dzimšanas, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    72.6

    Sievietes

     

    81.1

    Sagaidāmais dzīves ilgums 65 gadu vecumā, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    15.4

    Sievietes

     

    19.9

    Veselīgas dzīves sagaidāmais ilgums pēc dzimšanas

    2011

     

    Vīrieši

     

    59.1

    Sievietes

     

    63.3

    Darba dzīves ilgums, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    34.3

    Sievietes

     

    29.2

    Nodarbinātības koeficients no 55 līdz 64 gadi veciem darbiniekiem, kopējais

     

    36.9%

     

  • ILGLAICĪGĀ APRŪPE UN SOCIĀLO DARBINIEKU SITUĀCIJA

    Valsts

    Polija

    Ilglaicīgā aprūpe.  Pamatprincipi

    Centrālā sistēma, ko papildina reģionālā līmenī.

    Ilglaicīgo aprūpi nodrošina likumdošana par vairākiem citiem riskiem, ieskaitot vecumu, invaliditāti, veselības aprūpi, apgādnieka zaudēšanu, kā arī to nodrošina likumdošana par sociālo atbalstu.

    Ilglaicīgās aprūpes pamatā ir:

    ·   sociālais atbalsts (atbalsts natūrā),

    ·   sociālā apdrošināšana (Medicīniskās aprūpes pielikums, Dodatek pielęgnacyjny).

    Ilglaicīgā aprūpe nodrošina atbalstu natūrā un naudas pabalstus, ko finansē no valsts budžeta.

    Ilglaicīgā aprūpe.  Aprūpes saņēmēji

    Polijā, visas vecuma grupas ir tiesīgas uz ilglaicīgo aprūpi un galvenais kritērijs ir dotās personas veselības stāvoklis, kas izriet no nespējas vai invaliditātes pakāpes, vai arī no vecuma.

    Ilglaicīgās aprūpes organizācija. Neformālie aprūpētāji un profesionālie pakalpojumu sniedzēji

    Neformālie aprūpētāji:

    Laulātie, mājsaimniecības locekļi un citi radinieki vai draugi.

    Profesionālie pakalpojumu sniedzēji:

    Speciālisti ar profesionālu kvalifikāciju, medmāsas, darba ņēmēji sociālā atbalsta centros, citos atbalsta centros, ģimenes palīdzības namos, sociālā atbalsta namos, mājās (ilglaicīgas kopšanas gadījumi), ģimenes atbalsta centros.

    Ilglaicīgā aprūpe.  Aprūpētāju atbalsts

     

    Sociālā atbalsta centri maksā iemaksas par vecuma un pensiju apdrošināšanu apjomā, kas atbilst ienākuma kritērijam uz vienu personu ģimenē, par personām, kuras atstāj darbu, jo nepieciešams sniegt tiešu, personālu aprūpi ģimenes loceklim, kas sirgst ar hronisku vai nopietnu slimību, vai arī par kopā nedzīvojošu māti, tēvu vai brāļiem vai māsām, ja reālais ienākums uz aprūpējamā ģimenes locekli nepārsniedz 150% no ienākuma kritērija uz vienu personu ģimenē un persona, kas sniedz šādu aprūpi, nepiedalās obligātās vecuma vai invaliditātes pensijas apdrošināšana shēmās un nesaņem vecuma vai invaliditātes pensiju. Teiktais attiecas arī uz personām, kuras ir bezalgas atvaļinājumā, jo ir jāsniedz šāda aprūpe. Iemaksas vecuma pensijas apdrošināšanā tiek maksātas visā šādas aprūpes sniegšanas periodā, apjomā, ko nosaka attiecīgā sociālās apdrošināšanas sistēma.

    Ilglaicīgā aprūpe.    Aprūpes izmantotāju izdevumi

     

    Uzturēšanos sociālā atbalsta namā līdzfinansē iesaistītās personas un viņu ģimenes locekļi. Saskaņā ar noteikumiem nama iemītniekam ir jāsedz visi izdevumi, bet maksājums nedrīkst pārsniegt 70% no viņa/as ienākumiem, piedaloties ģimenei un municipalitātei. Ja uzturēšanās izdevumi nepārsniedz 70% no iemītnieka izdevumiem, ne ģimenei, ne municipalitātei nav jāpiedalās maksājumos. Ja sociālā atbalsta nama iemītnieks izdara maksājumu, kas ir mazāks nekā reālās uzturēšanās izmaksas, ģimenei ir pienākums piemaksāt, bet tikai gadījumos, ja ienākums uz vienas personas mājsaimniecību vai uz katru personu ģimenē pārsniedz 250% no ienākumu kritērija, t.i., ja šīs personas vai šīs ģimenes locekļu ienākums pēc šo maksājumu izdarīšanas nav mazāks kā 250% no atbilstošā ienākumu kritērija. Municipalitāte (gmina), no kuras dotā persona tika nodota sociālā atbalsta namā, veic maksājumu starpību starp vidējo uzturēšanās cenu atbalsta namā un maksājumiem, ko ir veicis iemītnieks un viņa ģimene. Ja personai, kas tika nodota sociālā atbalsta namā, nav ģimenes, vai ģimene nepiedalās maksājumos zemu ienākumu dēļ, municipalitāte sedz izdevumus līdz pilnai vidējai maksai par uzturēšanos šajā atbalsta namā.

    Aprūpes pakalpojumi sociālā atbalsta centros tiek apmaksāti. Maksas apjoms ir atkarīgs no ienākumiem uz vienu personu ģimenē. Daļēja vai pilnīga izslēgšana no maksājumiem atsevišķi vērtētos gadījumos ir iespējama. Personas, kuru ienākumi ir vienādi vai mazāki par ienākumu kritēriju, tiek izslēgtas no maksāšanas. Aprūpi centros un namos, kuri sniedz pusstacionārus vai stacionārus pakalpojumus, finansē municipalitātes. Aprūpes saņēmēja piedalīšanas šajā gadījumā netiek prasīta.

     

  • VECU CILVĒKU SOCIĀLĀS AIZSARDZĪBAS SISTĒMA

    Valsts

    Polija

    IKP tirgus cenās. Pirktspējas standarts uz iedzīvotāju, 2011

    16 200

    Izdevumi pensijām,  % no IKP, 2010

    10.8%

    Izdevumi vecu cilvēku aprūpei, % no IKP, 2008

    0.22%

    Nabadzības riska proporcija, vecuma grupa 65 gadi un vecāki, 2011

    14.7%

    Vecuma pensijas. Pamatprincipi

    Obligātā sociālās apdrošināšanas shēma, kas tiek finansēta ar aktīvo iedzīvotāju (darba ņēmēju un pašnodarbināto) iemaksām, nodrošina ar izpeļņu saistītu pensiju, kura ir atkarīga no iemaksu apjoma un apdrošināšanas stāža.

    Speciālas shēmas policistiem, kareivjiem, prokuroriem un tiesnešiem.

    Vecuma pensijas. Likumā noteiktais pensionēšanās vecums vispārējā gadījumā.
     

    Sievietes: 60 gadi

    Vīrieši: 65 gadi

    Sākot no 2013.g. 1. janvāra, pensionēšanās vecums tiks pakāpeniski paaugstināts par vienu mēnesi ik 3 mēnešus katrai vecuma grupai, līdz tas sasniegs 67 gadus vīriešiem un sievietēm. Pirmās personas, kuras skars šis pieaugums, ir dzimušās 1953.g. (sievietes) un 1949.g. (vīrieši).

    Vecuma pensiju finansēšanas principi

    Iemaksas (apdrošinātās personas, darba devēji) un nodokļi.

    Pabalsti vecāka gadu gājuma bezdarbniekiem

    Agras pensionēšanās pabalsts (Świadczenie przedemerytalne)

    Tilta pensija (Emerytura pomostowa)

     Ilglaicīgu pabalstu finansēšanas sistēmas.  Vecuma pabalstu gadījums

    1. līmenis: Paaudžu solidaritātes sistēma (‘pay as you go’)

    2. līmenis: fondēts.

    Veselības aprūpe.  Pamatprincipi

    Obligātā sociālās apdrošināšanas shēma, kas nodrošina atbalstu natūrā aktīviem iedzīvotājiem (darba ņēmēji un pašnodarbinātie) un piesaistītām grupām (pensionāri, studenti, fermeri, apdrošināto personu ģimenes locekļi).

    Veselības aprūpe. Pabalsti protēzēm, brillēm, dzirdes aparātiem

    Veselības ministrs (Minister Zdrowia) nosaka iekārtu cenas un apdrošinātās personas līdzmaksājumu.

    Par velti vai par daļēju maksājumu (reizi ik pēc 3 vai 5 gadiem); protēzes, dzirdes aparāti un ratiņkrēsli ir bez maksas, bet no briļļu ietvaru un lēcu cenas no 30% līdz 50% maksā apdrošinātā persona.

     

  • VISPĀRĒJĀS IEDZĪVOTĀJU DATORU UN INTERNETA PRASMES

    Valsts

     

    Polija

    Datoru izmantošana

     

     

    Datora trūkums pretēji vēlmēm

    2011

     

    65 gadu vai vecākas personas. Nevar atļauties datoru

     

    9.2%

     

     

     

    E-prasmes

    2012

     

    Indivīdi, kas ir kopējuši vai pārvietojuši failu vai mapi

     

    52.0%

    Indivīdi, kas ir izmantojuši kopēšanas vai izņemšanas un ielīmēšanas rīkus, lai dublētu informāciju uz ekrāna

     

    47.0%

    Indivīdi, kas ir veikuši failu saspiešanu

     

    24.0%

     

     

     

    E-prasmju apgūšanas veids

    2011

     

    Indivīdi, kas ir apguvuši IT prasmes pašmācības ceļā (mācījušies darba gaitā)

     

    42.0%

     

     

     

    Iemesli, kāpēc nav apmeklēti datoru kursi

    2011

     

    Indivīdi, kam nav vajadzīgi datoru kursi, jo viņiem ir pietiekošas datoru prasmes

     

    21.0%

    Indivīdi, kam nav vajadzīgi datoru kursi, jo viņi reti lieto datorus

     

    8.0%

     

     

     

    Interneta izmantošana

     

     

    Pieslēgšanās Internetam biežums:

    2012

     

    Reizi nedēļā (ieskaitot katru dienu)

     

    59.0%

    Katru dienu

     

    46.0%

    Interneta izmantošana

    2012

     

    Banku operācijas Internetā

     

    32.0%

    Saskarsme ar pārvaldes institūcijām (pēdējos 12 mēnešos)

     

    32.0%

     

     

     

    Mobilā piekļuve Internetam ar pārnēsājamu datoru

     

     

    Katru dienu vai gandrīz katru dienu

     

    5.0%

     

     

     

    Indivīdu Interneta prasmju līmenis

    2011

     

    Indivīdi, kas ir izmantojuši meklētājus, lai atrastu informāciju

     

    64.0%

    Indivīdi, kas ir sūtījuši e-pastus ar pievienotiem failiem

     

    47.0%

    Indivīdi, kas ir sūtījuši vēstis uz tērzētavām, jaunumu grupām vai tiešsaistes diskusiju forumiem

     

    27.0%

    Indivīdi, kas ir lietojuši Internetu telefona sarunām

     

    25.0%

    Indivīdi, kas ir lietojuši Internetu ar veselību saistītas informācijas meklēšanai

     

    23.0%

     

     

     

    Raizes par iespējamām ar Interneta izmantošanu saistītām  problēmām

    2010

     

    Stipri raizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu

     

    16.0%

    Nedaudz raizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu, kas varētu izraisīt informācijas vai laika zudumus

     

    33.0%

    Nemaz neraizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu, kas varētu izraisīt informācijas vai laika zudumus

     

    14.0%

     

     

     

    Saskaršanās ar drošības problēmām pēdējo 12 mēnešu laikā, lietojot Internetu privātām vajadzībām.

    2010

     

    Noķerts vīruss vai cita datoru infekcija (piem. tārps vai Trojas zirgs), kas izraisīja informācijas vai laika zudumus 

     

    19.0%

    Finansiāli zaudējumi dēļ noziedzīgu ziņojumu saņemšanas (pikšķerēšana) vai pieslēgšanās pie viltus tīmekļa lapām, kuras prasa personīgu informāciju (fārmings)

     

    1.0%

     

     

     

    Aktivitātes Internetā, kas netika veiktas drošības apsvērumu dēļ

    2010

     

    Drošības apsvērumi atturēja indivīdu no preču vai pakalpojumu pirkšanas vai pasūtīšanas privātām vajadzībām

     

    7.0%

    Drošības apsvērumi atturēja indivīdu no sazināšanās ar publisko pakalpojumu sniedzējiem vai pārvaldes iestādēm

     

    2.0%

     

     

     

    IT drošības programmatūras vai rīku izmantošana un atjaunināšana, lai aizsargātu privāto datoru un  datus

    2010

     

    Izmanto kādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus 

     

    49.0%

    Nelieto nekādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus

     

    5.0%

    Nezina, vai lieto kādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus

     

    5.0%

     

     

     

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums no datora uz ārējo  informācijas nesēju

    2010

     

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums: vienmēr vai gandrīz vienmēr

     

    9.0%

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums: nekad vai gandrīz nekad

     

    18.0%