×
×

Portugāle

General information
Información General
Informations générales
Informazioni generali
Vispārīgā infromācija
Informații generale
Education and work of social carers
Educación y trabajo de cuidadores/as sociales
Formation et conditions de travail des ADV
Formazione e condizioni di lavoro delle assistenti familiari
Aprūpētāju izglītība un darbs
Educația și munca îngrijitorilor la domiciliu
Cuidados de larga duración y situación de los/as trabajadores/as sociales
L'accompagement de longue durée et les ADV
Assistenti familiari e assistenza domiciliare
Ilglaicīgā aprūpe un sociālo darbinieku situācija
Îngrijirea pe termen lung și îngrijitorii la domiciliu
Long-term care and social workers
Social protection system of elderly people in general
Sistema de protección social para las personas mayores en general
Système de protection sociale pour les personnes agées
Il sistema dell'assistenza socio-sanitaria alla popolazione anziana
Vecu cilvēku sociālās aizsardzības sistēma
Sistemul de protecție socială a persoanelor în vârstă, în general
Computer and Internet skills of the general population
Competencias informáticas y de internet de la población general
Maîtrise de l'informatique et d'Internet de la population dans son ensemble
Competenze informatiche e digitali
Vispārējās iedzīvotāju datoru un interneta prasmes
Competențele legate de utilizarea calculatorului și a internetului ale populației în general
  • VISPĀRĒJĀ INFORMĀCIJA

    Valsts

     

    Portugāle

    Datoru izmantošana

    2012

    10 541 840

    Datora trūkums pretēji vēlmēm

     

     

    65 gadu vai vecākas personas. Nevar atļauties datoru

    2001

    12.9%

     

    2012

    14.2%

    E-prasmes

    2001

    3.4%

    Indivīdi, kas ir kopējuši vai pārvietojuši failu vai mapi

    2012

    5.3%

    Indivīdi, kas ir izmantojuši kopēšanas vai izņemšanas un ielīmēšanas rīkus, lai dublētu informāciju uz ekrāna

     

     

    Indivīdi, kas ir veikuši failu saspiešanu

    1990

    20

     

    2001

    24.2

    E-prasmju apgūšanas veids

    2012

    29.6

    Indivīdi, kas ir apguvuši IT prasmes pašmācības ceļā (mācījušies darba gaitā)

    2020

    31.32

     

    2030

    37.85

    Iemesli, kāpēc nav apmeklēti datoru kursi

     

     

    Indivīdi, kam nav vajadzīgi datoru kursi, jo viņiem ir pietiekošas datoru prasmes

    2011

     

    Indivīdi, kam nav vajadzīgi datoru kursi, jo viņi reti lieto datorus

     

    77.6

     

     

    84

    Interneta izmantošana

    2011

     

    Pieslēgšanās Internetam biežums:

     

    18.1

    Reizi nedēļā (ieskaitot katru dienu)

     

    21.8

    Katru dienu

    2011

     

    Interneta izmantošana

     

    60.7

    Banku operācijas Internetā

     

    58.7

    Saskarsme ar pārvaldes institūcijām (pēdējos 12 mēnešos)

    2011

     

     

     

    38.9

    Mobilā piekļuve Internetam ar pārnēsājamu datoru

     

    34.7

    Katru dienu vai gandrīz katru dienu

     

    47.9%

     

     

     

    Indivīdu Interneta prasmju līmenis

     

     

    Indivīdi, kas ir izmantojuši meklētājus, lai atrastu informāciju

     

     

    Indivīdi, kas ir sūtījuši e-pastus ar pievienotiem failiem

     

     

    Indivīdi, kas ir sūtījuši vēstis uz tērzētavām, jaunumu grupām vai tiešsaistes diskusiju forumiem

     

     

    Indivīdi, kas ir lietojuši Internetu telefona sarunām

     

     

    Indivīdi, kas ir lietojuši Internetu ar veselību saistītas informācijas meklēšanai

     

     

     

     

     

    Raizes par iespējamām ar Interneta izmantošanu saistītām  problēmām

     

     

    Stipri raizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu

     

     

    Nedaudz raizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu, kas varētu izraisīt informācijas vai laika zudumus

     

     

    Nemaz neraizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu, kas varētu izraisīt informācijas vai laika zudumus

     

     

     

     

     

    Saskaršanās ar drošības problēmām pēdējo 12 mēnešu laikā, lietojot Internetu privātām vajadzībām.

     

     

    Noķerts vīruss vai cita datoru infekcija (piem. tārps vai Trojas zirgs), kas izraisīja informācijas vai laika zudumus 

     

     

    Finansiāli zaudējumi dēļ noziedzīgu ziņojumu saņemšanas (pikšķerēšana) vai pieslēgšanās pie viltus tīmekļa lapām, kuras prasa personīgu informāciju (fārmings)

     

     

     

     

     

    Aktivitātes Internetā, kas netika veiktas drošības apsvērumu dēļ

     

     

    Drošības apsvērumi atturēja indivīdu no preču vai pakalpojumu pirkšanas vai pasūtīšanas privātām vajadzībām

     

     

    Drošības apsvērumi atturēja indivīdu no sazināšanās ar publisko pakalpojumu sniedzējiem vai pārvaldes iestādēm

     

     

     

     

     

    IT drošības programmatūras vai rīku izmantošana un atjaunināšana, lai aizsargātu privāto datoru un  datus

     

     

    Izmanto kādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus 

     

     

    Nelieto nekādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus

     

     

    Nezina, vai lieto kādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus

     

     

     

     

     

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums no datora uz ārējo  informācijas nesēju

     

     

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums: vienmēr vai gandrīz vienmēr

     

     

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums: nekad vai gandrīz nekad

     

     

     

  • ILGLAICĪGĀ APRŪPE UN SOCIĀLO DARBINIEKU SITUĀCIJA

    Valsts

    Portugāle

    Ilglaicīgā aprūpe.  Pamatprincipi

    Sociālā apdrošināšana:

    Publiskā obligātā apdrošināšana shēma. Iemaksas. Naudas pabalsti.

    Garantētie pietiekamie resursi:

    Naudas pabalsti bez iemaksām, atkarībā no finansiālā stāvokļa. Tiek finansēti ar pārskaitījumiem no valsts budžeta.

    Sociālās Drošības sistēma un Nacionālais Veselības serviss:

    Atbalsts natūrā, ko nodrošina ar integrētu un nepārtrauktu sociālā atbalsta un veselības aprūpes iesaisti. Tiek finansēti ar pārskaitījumiem no valsts budžeta un no nodokļiem.

    Ilglaicīgā aprūpe.  Aprūpes saņēmēji

    Sociālā apdrošināšana: invalīdi un vecuma pensijas un apgādnieka zaudēšanas pensiju saņēmēji.

    Garantētie pietiekamie resursi: invaliditātes, vecuma pensiju un apgādnieka zaudēšanas sociālo pensiju saņēmēji.

    Sociālās Drošības sistēma un Nacionālais Veselības serviss: iedzīvotāji, kas ir nokļuvuši situācijā ar īslaicīgu vai pastāvīgu, nelielu vai nopietnu fiziskas, mentālas vai sociālas dabas atkarību.

    Ilglaicīgās aprūpes organizācija. Neformālie aprūpētāji un profesionālie pakalpojumu sniedzēji

    Ilglaicīgās aprūpes atbalstu sniedz galvenokārt profesionālie pakalpojumu sniedzēji, kas veido daļu no integrētās ilglaicīgās aprūpes nacionālā tīkla.

    Profesionālie pakalpojumu sniedzēji ietver ļoti dažādas juridiskās personas, kā slimnīcas veselības centri, apgabalu sociālās drošības centri, privātās sociālās solidaritātes institūcijas, NVO, vietējās varas iestādes un peļņas organizācijas.

    Neformālā aprūpe tiek atzīta, bet ne tādā mērā, lai tā būtu noteicošais faktors aprūpējamo paturēšanai mājās. Neformālie aprūpētāji ir personas, kas pieder atkarīgās personas sociālajam tīklam: ģimenes locekļi, draugi, kaimiņi, brīvprātīgie, utt.

    Ilglaicīgā aprūpe.  Aprūpētāju atbalsts

     

    Aprūpētājiem nav nekādu speciālu priekšrocību.

    Ilglaicīgā aprūpe.    Aprūpes izmantotāju izdevumi

     

    Sociālā apdrošināšana un Garantētie pietiekamie resursi: līdzdalība netiek prasīta.

    Sociālās Drošības sistēma un Nacionālais Veselības serviss: līdzdalība variē, atkarībā no personas vai ģimenes ienākumiem un aprūpes vai atkarības līmeņa.

     

  • VECU CILVĒKU SOCIĀLĀS AIZSARDZĪBAS SISTĒMA

    Valsts

    Portugāle

    IKP tirgus cenās. Pirktspējas standarts uz iedzīvotāju, 2011

    19 500

    Izdevumi pensijām,  % no IKP, 2010

    11.9%

    Izdevumi vecu cilvēku aprūpei, % no IKP, 2008

    0.25%

    Nabadzības riska proporcija, vecuma grupa 65 gadi un vecāki, 2011

    20.0%

    Vecuma pensijas. Pamatprincipi

    Obligātā sociālās apdrošināšanas shēma, kas tiek finansēta ar aktīvo iedzīvotāju (darba ņēmēju un pašnodarbināto) iemaksām, nodrošina ar izpeļņu saistītu pensiju, kura ir atkarīga no reģistrētās izpeļņas un apdrošināšanas stāža.

    Vecuma pensijas. Likumā noteiktais pensionēšanās vecums vispārējā gadījumā.
     

    65 gadi

     

    Vecuma pensiju finansēšanas principi

    Iemaksas (apdrošinātās personas un darba devēji)

     

    Pabalsti vecāka gadu gājuma bezdarbniekiem

    Agrāks pensionēšanās vecums vecākiem bezdarbniekiem .

     Ilglaicīgu pabalstu finansēšanas sistēmas.  Vecuma pabalstu gadījums

    Paaudžu solidaritātes shēma un konsolidācijas fonds.

    Veselības aprūpe.  Pamatprincipi

    No nodokļiem finansēti publiski veselības pakalpojumi visiem iedzīvotājiem (pēc dzīves vietas).

    Veselības aprūpe. Pabalsti protēzēm, brillēm, dzirdes aparātiem

    80% no protēžu cenas pēc oficiāla saraksta.

    Brilles: maksā pacients. Atlīdzina līdz 75% no maksas saskaņā ar oficiālo cenrādi.

     

  • VISPĀRĒJĀS IEDZĪVOTĀJU DATORU UN INTERNETA PRASMES

    Valsts

     

    Portugāle

    Datoru izmantošana

     

     

    Datora trūkums pretēji vēlmēm

    2011

     

    65 gadu vai vecākas personas. Nevar atļauties datoru

     

    7.4%

     

     

     

    E-prasmes

    2012

     

    Indivīdi, kas ir kopējuši vai pārvietojuši failu vai mapi

     

    57.0%

    Indivīdi, kas ir izmantojuši kopēšanas vai izņemšanas un ielīmēšanas rīkus, lai dublētu informāciju uz ekrāna

     

    55.0%

    Indivīdi, kas ir veikuši failu saspiešanu

     

    37.0%

     

     

     

    E-prasmju apgūšanas veids

    2011

     

    Indivīdi, kas ir apguvuši IT prasmes pašmācības ceļā (mācījušies darba gaitā)

     

    55.0%

     

     

     

    Iemesli, kāpēc nav apmeklēti datoru kursi

    2011

     

    Indivīdi, kam nav vajadzīgi datoru kursi, jo viņiem ir pietiekošas datoru prasmes

     

    31.0%

    Indivīdi, kam nav vajadzīgi datoru kursi, jo viņi reti lieto datorus

     

    11.0%

     

     

     

    Interneta izmantošana

     

     

    Pieslēgšanās Internetam biežums:

    2012

     

    Reizi nedēļā (ieskaitot katru dienu)

     

    56.0%

    Katru dienu

     

    45.0%

    Interneta izmantošana

    2012

     

    Banku operācijas Internetā

     

    25.0%

    Saskarsme ar pārvaldes institūcijām (pēdējos 12 mēnešos)

     

    39.0%

     

     

     

    Mobilā piekļuve Internetam ar pārnēsājamu datoru

     

     

    Katru dienu vai gandrīz katru dienu

     

    4.0%

     

     

     

    Indivīdu Interneta prasmju līmenis

    2011

     

    Indivīdi, kas ir izmantojuši meklētājus, lai atrastu informāciju

     

    58.0%

    Indivīdi, kas ir sūtījuši e-pastus ar pievienotiem failiem

     

    50.0%

    Indivīdi, kas ir sūtījuši vēstis uz tērzētavām, jaunumu grupām vai tiešsaistes diskusiju forumiem

     

    32.0%

    Indivīdi, kas ir lietojuši Internetu telefona sarunām

     

    20.0%

    Indivīdi, kas ir lietojuši Internetu ar veselību saistītas informācijas meklēšanai

     

    36.0%

     

     

     

    Raizes par iespējamām ar Interneta izmantošanu saistītām  problēmām

    2010

     

    Stipri raizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu

     

    28.0%

    Nedaudz raizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu, kas varētu izraisīt informācijas vai laika zudumus

     

    17.0%

    Nemaz neraizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu, kas varētu izraisīt informācijas vai laika zudumus

     

    6.0%

     

     

     

    Saskaršanās ar drošības problēmām pēdējo 12 mēnešu laikā, lietojot Internetu privātām vajadzībām.

    2010

     

    Noķerts vīruss vai cita datoru infekcija (piem. tārps vai Trojas zirgs), kas izraisīja informācijas vai laika zudumus 

     

    20.0%

    Finansiāli zaudējumi dēļ noziedzīgu ziņojumu saņemšanas (pikšķerēšana) vai pieslēgšanās pie viltus tīmekļa lapām, kuras prasa personīgu informāciju (fārmings)

     

    1.0%

     

     

     

    Aktivitātes Internetā, kas netika veiktas drošības apsvērumu dēļ

    2010

     

    Drošības apsvērumi atturēja indivīdu no preču vai pakalpojumu pirkšanas vai pasūtīšanas privātām vajadzībām

     

    13.0%

    Drošības apsvērumi atturēja indivīdu no sazināšanās ar publisko pakalpojumu sniedzējiem vai pārvaldes iestādēm

     

    7.0%

     

     

     

    IT drošības programmatūras vai rīku izmantošana un atjaunināšana, lai aizsargātu privāto datoru un  datus

    2010

     

    Izmanto kādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus 

     

    46.0%

    Nelieto nekādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus

     

    5.0%

    Nezina, vai lieto kādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus

     

    2.0%

     

     

     

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums no datora uz ārējo  informācijas nesēju

    2010

     

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums: vienmēr vai gandrīz vienmēr

     

    11.0%

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums: nekad vai gandrīz nekad

     

    20.0%