×
×

Slovēnija

General information
Información General
Informations générales
Informazioni generali
Vispārīgā infromācija
Informații generale
Education and work of social carers
Educación y trabajo de cuidadores/as sociales
Formation et conditions de travail des ADV
Formazione e condizioni di lavoro delle assistenti familiari
Aprūpētāju izglītība un darbs
Educația și munca îngrijitorilor la domiciliu
Cuidados de larga duración y situación de los/as trabajadores/as sociales
L'accompagement de longue durée et les ADV
Assistenti familiari e assistenza domiciliare
Ilglaicīgā aprūpe un sociālo darbinieku situācija
Îngrijirea pe termen lung și îngrijitorii la domiciliu
Long-term care and social workers
Social protection system of elderly people in general
Sistema de protección social para las personas mayores en general
Système de protection sociale pour les personnes agées
Il sistema dell'assistenza socio-sanitaria alla popolazione anziana
Vecu cilvēku sociālās aizsardzības sistēma
Sistemul de protecție socială a persoanelor în vârstă, în general
Computer and Internet skills of the general population
Competencias informáticas y de internet de la población general
Maîtrise de l'informatique et d'Internet de la population dans son ensemble
Competenze informatiche e digitali
Vispārējās iedzīvotāju datoru un interneta prasmes
Competențele legate de utilizarea calculatorului și a internetului ale populației în general
  • VISPĀRĒJĀ INFORMĀCIJA

    Valsts

     

    Slovēnija

    Iedzīvotāju skaits

    2012

    2 055 496

    Iedzīvotāju vecuma proporcija

     

     

     65-79 gadu veci

    2001

    11.8%

     

    2012

    12.5%

     80 gadu veci un vecāki

    2001

    2.4%

     

    2012

    4.3%

    Vecuma atkarības proporcija

     

     

     

    1990

    15.5

     

    2001

    20.2

     

    2012

    24.4

    Paredzamā vecuma atkarības proporcija

    2020

    30.41

     

    2030

    38.84

     

     

     

    Sagaidāmais dzīves ilgums pēc dzimšanas, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    76.8

    Sievietes

     

    83.3

    Sagaidāmais dzīves ilgums 65 gadu vecumā, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    16.9

    Sievietes

     

    21.1

    Veselīgas dzīves sagaidāmais ilgums pēc dzimšanas

    2011

     

    Vīrieši

     

    54

    Sievietes

     

    53.8

    Darba dzīves ilgums, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    35.1

    Sievietes

     

    32.1

    Nodarbinātības koeficients no 55 līdz 64 gadi veciem darbiniekiem, kopējais

     

    31.2%

     

  • ILGLAICĪGĀ APRŪPE UN SOCIĀLO DARBINIEKU SITUĀCIJA

    Valsts

    Slovēnija

    Ilglaicīgā aprūpe.  Pamatprincipi

    Speciālas shēmas nav. Atbalstu natūrā sniedz un naudas pabalstus izmaksā dažādi sociālās apdrošināšanas virzieni (pensiju un invaliditātes apdrošināšana, veselības apdrošināšana, vecāku apdrošināšana un sociālo asistentu pakalpojumi). Tiek organizēta centralizēti, sniegta reģionālā līmenī.

    Ilglaicīgi naudas pabalsti:

    -    Pabalsti pēc dzīves vietas: Invaliditātes pabalsts  (nadomestilo za invalidnost), Papildinājums aprūpes un asistenta pakalpojumiem (dodatek za tujo nego in pomoč), Speciālais bērna aprūpes pabalsts (dodatek za nego otroka, ki potrebuje posebno nego in varstvo), un Daļējs maksājums par ienākumu zudumu (delno plačilo za izgubljeni dohodek).

    -    Apdrošināšanas pabalsti: Asistentu pakalpojumu un klātbūtnes pabalsts  (dodatek za po moč in postrežbo).

    -    Ilglaicīgs atbalsts natūrā: -      Ilglaicīgs atbalsts natūrā (Aprūpe mājās un stacionārā) notiek pēc dzīves vietas. Publiskos sociālos pakalpojumus nodrošina sociālā darba centri (Center za socialno delo) un vecu ļaužu nami (domovi za starejše). Shēmu finansē ar sociālās apdrošināšanas iemaksām un no municipālā budžeta. Stacionārās aprūpes vietā persona var izvēlēties Ģimenes asistentu (družinski pomočnik).

    Ilglaicīgā aprūpe.  Aprūpes saņēmēji

    Veselības apdrošināšana: visi, kas ir likumīgi iesaistīti ražīgā darbā un viņu ģimenes locekļi, kā arī Slovēnijas pilsoņi, kuri ir ietverti Finansiālā sociālā palīdzībā (FSP) (denarna socialna pomoč) vai atbilst (FSP) nosacījumiem. Ir iespēja brīvprātīgai papildapdrošināšanai pret līdzmaksājumiem par medicīniskiem pakalpojumiem, kurus obligātā apdrošināšana nesedz pilnā apjomā.

    Pensiju un invaliditātes apdrošināšana: aktīvie iedzīvotāji (darba ņēmēji, pašnodarbinātie, fermeri), bezdarba pabalsta (denarno nadomestilo za brezposelnost) saņēmēji un bezdarbnieki, kas ir tiesīgi uz daļēju maksājumu par ienākumu zudumu, kā arī tie, kas ir iestājušies brīvprātīgā militārā dienestā. Dažām kategorijām ir iespēja brīvprātīgai dalībai (personas bezalgas atvaļinājumā, bezdarbnieki, studenti u.c.).

    Sociālo asistentu pakalpojumi: Slovēnijas Republikas iedzīvotāji.

    Ilglaicīgās aprūpes organizācija. Neformālie aprūpētāji un profesionālie pakalpojumu sniedzēji

    Stacionārās aprūpes vietā personai ir tiesības izvēlēties ģimenes asistentu (družinski pomočnik). Ģimenes asistents tiek izdalīts invalīdam, kuram ir nepieciešama palīdzība visās ikdienas dzīves aktivitātēs. To dara vietējais Sociālā darba centrs. Ģimenes asistentam maksā vietējā municipalitāte (€697.44 – bruto alga).

    Sociālo asistentu pakalpojumus galvenokārt sniedz publiskās vai privātās institūcijas, kurām ir publiskā licence un licence šādu darbu veikšanai.

    Ilglaicīgā aprūpe.  Aprūpētāju atbalsts

     

    Aprūpētāju apmaksā, ja persona, kurai pienākas stacionārā aprūpe, tās vietā izvēlas ģimenes asistentu (družinski pomočnik)  Ģimenes asistents tiek izdalīts invalīdam, kuram ir nepieciešama palīdzība visās ikdienas dzīves aktivitātēs. To izdara vietējais Sociālā darba centrs. Ģimenes asistentam maksā vietējā municipalitāte (€734.15 mēnesī – bruto alga).

    Ilglaicīgā aprūpe.    Aprūpes izmantotāju izdevumi

     

    Sociālās apdrošināšanas pakalpojumi ir bezpeļņas un tos veic publiskie servisi vai koncesiju turētāji. Pakalpojumu saņēmējiem ir jāsedz sociālo pakalpojumu (aprūpe mājās, ilgstošās aprūpes iestādēs) izmaksas, atbilstoši savām finansiālajām iespējām.

    Pastāvīgas finansiālās palīdzības saņēmēji, kura ir vienīgais iztikas avots, un invaliditātes pabalstu saņēmēji ir izslēgti no līdzmaksājuma par visiem pakalpojumiem, izņemot aprūpes pakalpojumus ilgstošās aprūpes iestādēs.

     

  • VECU CILVĒKU SOCIĀLĀS AIZSARDZĪBAS SISTĒMA

    Valsts

    Slovēnija

    IKP tirgus cenās. Pirktspējas standarts uz iedzīvotāju, 2011

    21 000

    Izdevumi pensijām,  % no IKP, 2010

    10.1%

    Izdevumi vecu cilvēku aprūpei, % no IKP, 2008

    0.15%

    Nabadzības riska proporcija, vecuma grupa 65 gadi un vecāki, 2011

    20.9%

    Vecuma pensijas. Pamatprincipi

    Obligātā sociālās apdrošināšanas shēma, kas tiek finansēta ar aktīvo iedzīvotāju (darba ņēmēju un pašnodarbināto) iemaksām, nodrošina ar izpeļņu saistītu pensiju, kura ir atkarīga no izpeļņas un apdrošināšanas stāža.

    Obligātā papildpensijas apdrošināšana personām smagos un veselībai kaitīgos darbos.

    Vecuma pensijas. Likumā noteiktais pensionēšanās vecums vispārējā gadījumā.
     

    Ar likumu noteikts pensionēšanās vecums ir 61 gadi sievietēm un  63 gadi vīriešiem.

    Vecuma pensiju finansēšanas principi

    Iemaksas (apdrošinātās personas, darba devēji) un valsts garantija.

    Pabalsti vecāka gadu gājuma bezdarbniekiem

    Bezdarbnieka paplašinātais pabalsts (podaljšano plačevanje prispevka za pokojninsko in invalidsko zavarovanje za brezposelne osebe): par maksimums vienu gadu pirms pensionēšanās, Nodarbinātības dienests par veciem cilvēkiem  maksā vecuma un invaliditātes apdrošināšanas iemaksas tieši Pensiju un Invaliditātes apdrošināšanas institūcijā (Zavod za pokojninsko in invalidsko zavarovanje).

    Pagarināts pabalsta izmaksas termiņš vecākiem bezdarbniekiem.

     Ilglaicīgu pabalstu finansēšanas sistēmas.  Vecuma pabalstu gadījums

    Paaudžu solidaritātes sistēma (‘pay as you go’)

    Veselības aprūpe.  Pamatprincipi

    Obligātā sociālās apdrošināšanas shēma, ko finansē iemaksas, kuras faktiski aptver visus pilsoņus un citus iedzīvotājus, kas nodarbojas ar likumīgām darbībām, kā arī šo visu cilvēku ģimenes locekļus.

    Ir iespēja brīvprātīgai papildapdrošināšanai līdzmaksājumiem par medicīniskiem pakalpojumiem, ko obligātā apdrošināšana nesedz pilnā apjomā, kas aptver 95% iedzīvotāju Slovēnijā.

    Veselības aprūpe. Pabalsti protēzēm, brillēm, dzirdes aparātiem

    Bez maksas bērniem, studentiem un citiem, kuriem ir tiesības uz 100% atlaidi.

    Obligātā veselības apdrošināšana sedz 70% no maksas par ortopēdiskiem palīglīdzekļiem, ortozēm, dzirdes aparātiem un citiem medicīniskiem palīglīdzekļiem (30% līdzmaksājums) un 10% no cenas par redzes palīgierīcēm (90% līdzmaksājums).

    Ir pieejama brīvprātīga līdzmaksājumu papildapdrošināšana.

     

  • VISPĀRĒJĀS IEDZĪVOTĀJU DATORU UN INTERNETA PRASMES

    Valsts

     

    Slovēnija

    Datoru izmantošana

     

     

    Datora trūkums pretēji vēlmēm

    2011

     

    65 gadu vai vecākas personas. Nevar atļauties datoru

     

    8.8%

     

     

     

    E-prasmes

    2012

     

    Indivīdi, kas ir kopējuši vai pārvietojuši failu vai mapi

     

    59.0%

    Indivīdi, kas ir izmantojuši kopēšanas vai izņemšanas un ielīmēšanas rīkus, lai dublētu informāciju uz ekrāna

     

    56.0%

    Indivīdi, kas ir veikuši failu saspiešanu

     

    38.0%

     

     

     

    E-prasmju apgūšanas veids

    2011

     

    Indivīdi, kas ir apguvuši IT prasmes pašmācības ceļā (mācījušies darba gaitā)

     

    67.0%

     

     

     

    Iemesli, kāpēc nav apmeklēti datoru kursi

    2011

     

    Indivīdi, kam nav vajadzīgi datoru kursi, jo viņiem ir pietiekošas datoru prasmes

     

    37.0%

    Indivīdi, kam nav vajadzīgi datoru kursi, jo viņi reti lieto datorus

     

    21.0%

     

     

     

    Interneta izmantošana

     

     

    Pieslēgšanās Internetam biežums:

    2012

     

    Reizi nedēļā (ieskaitot katru dienu)

     

    65.0%

    Katru dienu

     

    53.0%

    Interneta izmantošana

    2012

     

    Banku operācijas Internetā

     

    28.0%

    Saskarsme ar pārvaldes institūcijām (pēdējos 12 mēnešos)

     

    48.0%

     

     

     

    Mobilā piekļuve Internetam ar pārnēsājamu datoru

     

     

    Katru dienu vai gandrīz katru dienu

     

    6.0%

     

     

     

    Indivīdu Interneta prasmju līmenis

    2011

     

    Indivīdi, kas ir izmantojuši meklētājus, lai atrastu informāciju

     

    69.0%

    Indivīdi, kas ir sūtījuši e-pastus ar pievienotiem failiem

     

    58.0%

    Indivīdi, kas ir sūtījuši vēstis uz tērzētavām, jaunumu grupām vai tiešsaistes diskusiju forumiem

     

    40.0%

    Indivīdi, kas ir lietojuši Internetu telefona sarunām

     

    24.0%

    Indivīdi, kas ir lietojuši Internetu ar veselību saistītas informācijas meklēšanai

     

    47.0%

     

     

     

    Raizes par iespējamām ar Interneta izmantošanu saistītām  problēmām

    2010

     

    Stipri raizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu

     

    12.0%

    Nedaudz raizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu, kas varētu izraisīt informācijas vai laika zudumus

     

    34.0%

    Nemaz neraizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu, kas varētu izraisīt informācijas vai laika zudumus

     

    23.0%

     

     

     

    Saskaršanās ar drošības problēmām pēdējo 12 mēnešu laikā, lietojot Internetu privātām vajadzībām.

    2010

     

    Noķerts vīruss vai cita datoru infekcija (piem. tārps vai Trojas zirgs), kas izraisīja informācijas vai laika zudumus 

     

    26.0%

    Finansiāli zaudējumi dēļ noziedzīgu ziņojumu saņemšanas (pikšķerēšana) vai pieslēgšanās pie viltus tīmekļa lapām, kuras prasa personīgu informāciju (fārmings)

     

    0.0%

     

     

     

    Aktivitātes Internetā, kas netika veiktas drošības apsvērumu dēļ

    2010

     

    Drošības apsvērumi atturēja indivīdu no preču vai pakalpojumu pirkšanas vai pasūtīšanas privātām vajadzībām

     

    13.0%

    Drošības apsvērumi atturēja indivīdu no sazināšanās ar publisko pakalpojumu sniedzējiem vai pārvaldes iestādēm

     

    3.0%

     

     

     

    IT drošības programmatūras vai rīku izmantošana un atjaunināšana, lai aizsargātu privāto datoru un  datus

    2010

     

    Izmanto kādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus 

     

    62.0%

    Nelieto nekādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus

     

    4.0%

    Nezina, vai lieto kādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus

     

    4.0%

     

     

     

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums no datora uz ārējo  informācijas nesēju

    2010

     

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums: vienmēr vai gandrīz vienmēr

     

    13.0%

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums: nekad vai gandrīz nekad

     

    25.0%