×
×

Zviedrija

General information
Información General
Informations générales
Informazioni generali
Vispārīgā infromācija
Informații generale
Education and work of social carers
Educación y trabajo de cuidadores/as sociales
Formation et conditions de travail des ADV
Formazione e condizioni di lavoro delle assistenti familiari
Aprūpētāju izglītība un darbs
Educația și munca îngrijitorilor la domiciliu
Cuidados de larga duración y situación de los/as trabajadores/as sociales
L'accompagement de longue durée et les ADV
Assistenti familiari e assistenza domiciliare
Ilglaicīgā aprūpe un sociālo darbinieku situācija
Îngrijirea pe termen lung și îngrijitorii la domiciliu
Long-term care and social workers
Social protection system of elderly people in general
Sistema de protección social para las personas mayores en general
Système de protection sociale pour les personnes agées
Il sistema dell'assistenza socio-sanitaria alla popolazione anziana
Vecu cilvēku sociālās aizsardzības sistēma
Sistemul de protecție socială a persoanelor în vârstă, în general
Computer and Internet skills of the general population
Competencias informáticas y de internet de la población general
Maîtrise de l'informatique et d'Internet de la population dans son ensemble
Competenze informatiche e digitali
Vispārējās iedzīvotāju datoru un interneta prasmes
Competențele legate de utilizarea calculatorului și a internetului ale populației în general
  • VISPĀRĒJĀ INFORMĀCIJA

    Valsts

     

    Zviedrija

    Iedzīvotāju skaits

    2012

    9 482 855

    Iedzīvotāju vecuma proporcija

     

     

     65-79 gadu veci

    2001

    12.1%

     

    2012

    13.6%

     80 gadu veci un vecāki

    2001

    5.1%

     

    2012

    5.3%

    Vecuma atkarības proporcija

     

     

     

    1990

    27.7

     

    2001

    26.8

     

    2012

    29.2

    Paredzamā vecuma atkarības proporcija

    2020

    33.47

     

    2030

    37.21

     

     

     

    Sagaidāmais dzīves ilgums pēc dzimšanas, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    79.9

    Sievietes

     

    83.8

    Sagaidāmais dzīves ilgums 65 gadu vecumā, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    18.5

    Sievietes

     

    21.3

    Veselīgas dzīves sagaidāmais ilgums pēc dzimšanas

    2011

     

    Vīrieši

     

    71.1

    Sievietes

     

    70.2

    Darba dzīves ilgums, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    41.7

    Sievietes

     

    39.0

    Nodarbinātības koeficients no 55 līdz 64 gadi veciem darbiniekiem, kopējais

     

    72.3%

     

  • ILGLAICĪGĀ APRŪPE UN SOCIĀLO DARBINIEKU SITUĀCIJA

    Valsts

    Zviedrija

    Ilglaicīgā aprūpe.  Pamatprincipi

    Personas, kas nespēj nodrošināt savas ikdienas vajadzības, ir tiesīgas saņemt atbalstu no sociālās labklājības komitejas. Nacionālā likumdošana garantē, ka indivīdam tiek nodrošināts saprātīgs dzīves standarts. Kā tas tiks sasniegts, tas var atšķirties atkarībā no vietējiem apstākļiem.

    Ilglaicīgā aprūpe.  Aprūpes saņēmēji

    Visi iedzīvotāji.

    Ilglaicīgās aprūpes organizācija. Neformālie aprūpētāji un profesionālie pakalpojumu sniedzēji

    Municipalitātes atbild par lēmumu pieņemšanu, pakalpojumu finansēšanu un to nodrošināšanu. Municipalitātes to var izdarīt dažādos veidos. Pakalpojumus var sniegt municipalitātes nodarbināts personāls, vai vairāku municipalitāšu kopīgi uzturēta organizācija, vai kādi nolīgti privāti pakalpojumu sniedzēji, ieskaitot bezpeļņas organizācijas, kas nodrošina indivīdam izvēles brīvību.

    Neformālie aprūpētāji:

    Ļoti bieži ir tā, ka laulātie palīdz viens otram vai saņem palīdzību no bērniem vai citiem radiniekiem. Lielāko daļu no praktiskās palīdzības, piem. iepirkšanās reizi nedēļā, sniedz aprūpētāji, kas ir tuvi ģimenei. Viena no četrām 55 gadu vecām vai vecākām personām ir neformālais aprūpētājs. Lielāko daļu no ikdienas personīgā asistenta pienākumiem veic profesionāļi.

    Profesionālie pakalpojumu sniedzēji:

    Tā kā vecu cilvēku aprūpe pēc likuma ir municipalitāšu atbildībā, tām arī ir jānodrošina pakalpojumu sniegšana.

    Ilglaicīgā aprūpe.  Aprūpētāju atbalsts

     

    Municipalitāšu atbalsts, piem., informācijas sniegšana, aprūpētāju grupu atbalsts, brīvdienas pēc pieprasījuma vai pēc grafika, aprūpētāju centri ar aktivitātēm.

    Naudas pabalsti, ieskaitot pabalstus radiniekiem, tiek aprēķināti pēc aprūpes stundu skaita. Samaksa var balstīties uz kritērijiem, kas atšķiras no aprūpes stundu skaita. Nacionāli noteiktas kārtības par naudas pabalstiem nav un dažās municipalitātēs tos nemaksā.

    Ilglaicīgā aprūpe.    Aprūpes izmantotāju izdevumi

     

    Aprūpes izmantotāju līdzmaksājumi ir mazi. Eksistē nacionāla aizsardzība pret augstām cenām. 2012. gadā maksimālā maksa par vecu cilvēku aprūpi bija SEK 1760 (€202) mēnesī. Par medicīnisko aprūpi maksimālā maksa bija SEK 1100 (€126) gadā. Par zālēm maksimālā maksa bija SEK 2200 (€252) gadā. Indivīdiem ir tiesības rezervēt mērenu naudas summu īrei un vismaz  SEK 4967 (€570) iztikai, un tikai no pārējiem ienākumiem municipalitāte var iekasēt maksu par vecu cilvēku aprūpi. Laulātiem pāriem vismaz SEK 4197 (€482) mēnesī.

     

  • VECU CILVĒKU SOCIĀLĀS AIZSARDZĪBAS SISTĒMA

    Valsts

    Zviedrija

    IKP tirgus cenās. Pirktspējas standarts uz iedzīvotāju, 2011

    31 800

    Izdevumi pensijām,  % no IKP, 2010

    9.6%

    Izdevumi vecu cilvēku aprūpei, % no IKP, 2008

    2.33%

    Nabadzības riska proporcija, vecuma grupa 65 gadi un vecāki, 2011

    18.2%

    Vecuma pensijas. Pamatprincipi

    Publiskā vecuma pensiju  (ålderspension) sistēma ir obligātā un universālā shēma, kas sastāv no trim daļām:

    ·   no izpeļņas atkarīga vecuma pensija  (inkomstpension) un no izpeļņas atkarīga papildpensija (tilläggspension), ko finansē no iemaksām pēc paaudžu solidaritātes principa (’pay-as-you-go);

    ·   pilnīgi fondēta rezerves piemaksas pensija (premiepension) ar individuāliem kontiem;

    ·   no nodokļiem finansēta garantētā pensija (garantipension) visiem iedzīvotājiem, kuri nesaņem no izpeļņas atkarīgo vecuma pensiju vai tā ir maza.

    Vecuma pensijas. Likumā noteiktais pensionēšanās vecums vispārējā gadījumā.
     

    Elastīgs pensionēšanās vecums no 61 gada. Iespējams strādāt līdz 67 gadu vecumam  ar darba devēja piekrišanu.

    Vecuma pensiju finansēšanas principi

    Iemaksas (apdrošinātās personas un darba devēji) un nodokļi.

    Pabalsti vecāka gadu gājuma bezdarbniekiem

    Nav īpašu priekšrocību.

     Ilglaicīgu pabalstu finansēšanas sistēmas.  Vecuma pabalstu gadījums

    Jaukta sistēma: daļēji paaudžu solidaritātes sistēma (’pay as you go’) un daļēji fondēta.

    Veselības aprūpe.  Pamatprincipi

    No nodokļiem finansēti veselības pakalpojumi visiem iedzīvotājiem (pēc dzīves vietas) reģionu atbildībā. Sistēma ir universāla un obligāta.

    Veselības aprūpe. Pabalsti protēzēm, brillēm, dzirdes aparātiem

    Pagastu padomes vai reģioni (landsting vai regioner) nodrošina palīgierīces uz zināmiem nosacījumiem.

     

  • VISPĀRĒJĀS IEDZĪVOTĀJU DATORU UN INTERNETA PRASMES

    Valsts

     

    Zviedrija

    Datoru izmantošana

     

     

    Datora trūkums pretēji vēlmēm

    2011

     

    65 gadu vai vecākas personas. Nevar atļauties datoru

     

    2.4%

     

     

     

    E-prasmes

    2012

     

    Indivīdi, kas ir kopējuši vai pārvietojuši failu vai mapi

     

    66.0%

    Indivīdi, kas ir izmantojuši kopēšanas vai izņemšanas un ielīmēšanas rīkus, lai dublētu informāciju uz ekrāna

     

    75.0%

    Indivīdi, kas ir veikuši failu saspiešanu

     

    45.0%

     

     

     

    E-prasmju apgūšanas veids

    2011

     

    Indivīdi, kas ir apguvuši IT prasmes pašmācības ceļā (mācījušies darba gaitā)

     

    88.0%

     

     

     

    Iemesli, kāpēc nav apmeklēti datoru kursi

    2011

     

    Indivīdi, kam nav vajadzīgi datoru kursi, jo viņiem ir pietiekošas datoru prasmes

     

    47.0%

    Indivīdi, kam nav vajadzīgi datoru kursi, jo viņi reti lieto datorus

     

    18.0%

     

     

     

    Interneta izmantošana

     

     

    Pieslēgšanās Internetam biežums:

    2012

     

    Reizi nedēļā (ieskaitot katru dienu)

     

    91.0%

    Katru dienu

     

    80.0%

    Interneta izmantošana

    2012

     

    Banku operācijas Internetā

     

    79.0%

    Saskarsme ar pārvaldes institūcijām (pēdējos 12 mēnešos)

     

    78.0%

     

     

     

    Mobilā piekļuve Internetam ar pārnēsājamu datoru

     

     

    Katru dienu vai gandrīz katru dienu

     

    16.0%

     

     

     

    Indivīdu Interneta prasmju līmenis

    2011

     

    Indivīdi, kas ir izmantojuši meklētājus, lai atrastu informāciju

     

    90.0%

    Indivīdi, kas ir sūtījuši e-pastus ar pievienotiem failiem

     

    84.0%

    Indivīdi, kas ir sūtījuši vēstis uz tērzētavām, jaunumu grupām vai tiešsaistes diskusiju forumiem

     

    48.0%

    Indivīdi, kas ir lietojuši Internetu telefona sarunām

     

    40.0%

    Indivīdi, kas ir lietojuši Internetu ar veselību saistītas informācijas meklēšanai

     

    47.0%

     

     

     

    Raizes par iespējamām ar Interneta izmantošanu saistītām  problēmām

    2010

     

    Stipri raizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu

     

    15.0%

    Nedaudz raizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu, kas varētu izraisīt informācijas vai laika zudumus

     

    44.0%

    Nemaz neraizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu, kas varētu izraisīt informācijas vai laika zudumus

     

    33.0%

     

     

     

    Saskaršanās ar drošības problēmām pēdējo 12 mēnešu laikā, lietojot Internetu privātām vajadzībām.

    2010

     

    Noķerts vīruss vai cita datoru infekcija (piem. tārps vai Trojas zirgs), kas izraisīja informācijas vai laika zudumus 

     

    28.0%

    Finansiāli zaudējumi dēļ noziedzīgu ziņojumu saņemšanas (pikšķerēšana) vai pieslēgšanās pie viltus tīmekļa lapām, kuras prasa personīgu informāciju (fārmings)

     

    1.0%

     

     

     

    Aktivitātes Internetā, kas netika veiktas drošības apsvērumu dēļ

    2010

     

    Drošības apsvērumi atturēja indivīdu no preču vai pakalpojumu pirkšanas vai pasūtīšanas privātām vajadzībām

     

    23.0%

    Drošības apsvērumi atturēja indivīdu no sazināšanās ar publisko pakalpojumu sniedzējiem vai pārvaldes iestādēm

     

    10.0%

     

     

     

    IT drošības programmatūras vai rīku izmantošana un atjaunināšana, lai aizsargātu privāto datoru un  datus

    2010

     

    Izmanto kādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus 

     

    82.0%

    Nelieto nekādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus

     

    7.0%

    Nezina, vai lieto kādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus

     

    1.0%

     

     

     

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums no datora uz ārējo  informācijas nesēju

    2010

     

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums: vienmēr vai gandrīz vienmēr

     

    14.0%

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums: nekad vai gandrīz nekad

     

    44.0%