×
×

Apvienotā Karaliste

General information
Información General
Informations générales
Informazioni generali
Vispārīgā infromācija
Informații generale
Education and work of social carers
Educación y trabajo de cuidadores/as sociales
Formation et conditions de travail des ADV
Formazione e condizioni di lavoro delle assistenti familiari
Aprūpētāju izglītība un darbs
Educația și munca îngrijitorilor la domiciliu
Cuidados de larga duración y situación de los/as trabajadores/as sociales
L'accompagement de longue durée et les ADV
Assistenti familiari e assistenza domiciliare
Ilglaicīgā aprūpe un sociālo darbinieku situācija
Îngrijirea pe termen lung și îngrijitorii la domiciliu
Long-term care and social workers
Social protection system of elderly people in general
Sistema de protección social para las personas mayores en general
Système de protection sociale pour les personnes agées
Il sistema dell'assistenza socio-sanitaria alla popolazione anziana
Vecu cilvēku sociālās aizsardzības sistēma
Sistemul de protecție socială a persoanelor în vârstă, în general
Computer and Internet skills of the general population
Competencias informáticas y de internet de la población general
Maîtrise de l'informatique et d'Internet de la population dans son ensemble
Competenze informatiche e digitali
Vispārējās iedzīvotāju datoru un interneta prasmes
Competențele legate de utilizarea calculatorului și a internetului ale populației în general
  • VISPĀRĒJĀ INFORMĀCIJA

    Valsts

     

    Apvienotā Karaliste

    Iedzīvotāju skaits

    2012

    62 989 551

    Iedzīvotāju vecuma proporcija

     

     

     65-79 gadu veci

    2001

    11.7%

     

    2012

    12.2%

     80 gadu veci un vecāki

    2001

    4.1%

     

    2012

    4.8%

    Vecuma atkarības proporcija

     

     

     

    1990

    24.1

     

    2001

    24.3

     

    2012

    25.9

    Paredzamā vecuma atkarības proporcija

    2020

    29.63

     

    2030

    34.83

     

     

     

    Sagaidāmais dzīves ilgums pēc dzimšanas, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    79.1

    Sievietes

     

    83.1

    Sagaidāmais dzīves ilgums 65 gadu vecumā, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    18.6

    Sievietes

     

    21.2

    Veselīgas dzīves sagaidāmais ilgums pēc dzimšanas

    2011

     

    Vīrieši

     

    65.2

    Sievietes

     

    65.2

    Darba dzīves ilgums, gadi

    2011

     

    Vīrieši

     

    40.8

    Sievietes

     

    35.0

    Nodarbinātības koeficients no 55 līdz 64 gadi veciem darbiniekiem, kopējais

     

    56.7%

     

  • ILGLAICĪGĀ APRŪPE UN SOCIĀLO DARBINIEKU SITUĀCIJA

    Valsts

    Apvienotā Karaliste

    Ilglaicīgā aprūpe.  Pamatprincipi

    No iemaksām neatkarīga valsts finansēta sistēma, kas nodrošina naudas pabalstus un atbalstu natūrā (sociālo aprūpi) veciem cilvēkiem un invalīdiem, kā arī viņu aprūpētājiem.

    Vietējās varas iestādes ir atbildīgas par savu iedzīvotāju vajadzību noskaidrošanu un pakalpojumu izveidošanu, lai viņiem palīdzētu. Palīdzību sniedz, izmantojot publisko, privāto un brīvprātīgo sektoru.

    Ilglaicīgā aprūpe.  Aprūpes saņēmēji

    Visi iedzīvotāji, kuriem nav ierobežojumu uzturēties AK, un kuriem ir nepieciešama aprūpe.

    Ilglaicīgās aprūpes organizācija. Neformālie aprūpētāji un profesionālie pakalpojumu sniedzēji

    Formālā sociālā aprūpe tiek sniegta pašu aprūpējamo mājās, aprūpes namos, dienas aprūpes centros, slimnīcās, vai plašākā kopienā, izmantojot publisko, privāto un brīvprātīgo sektoru. Patstāvīgu neformālo aprūpi var sniegt laulātie/partneri, ģimenes locekļi vai citi draugi un radinieki.

    Ilglaicīgā aprūpe.  Aprūpētāju atbalsts

     

    Aprūpētāja atbalsts var tikt izmaksāts, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri aprūpē nespējīgās personas. Aprūpētājam nav obligāti jābūt radiniekam vai jādzīvo kopā ar aprūpējamo personu. Apjoms: GBP58.45 (€73) nedēļā.

    Ilglaicīgā aprūpe.    Aprūpes izmantotāju izdevumi

     

    Stacionārā aprūpe Anglijā cilvēkiem, kuru īpašums (ieskaitot ģimenes mājas vērtību) pārsniedz GBP 23 250 (€28 966), ir jāsedz pašiem. Valsts atbalsta līmenis un veids tām personām, kuru īpašums nepārsniedz šo robežu, ir atkarīgs no viņu vajadzībām un ienākumiem. Personas, kuras saņem aprūpi vai citus pakalpojumus ārpus stacionārām municipālām institūcijām, maksā saprātīgu maksu, atkarībā no spējas maksāt pēc municipalitātes lēmuma.

     

  • VECU CILVĒKU SOCIĀLĀS AIZSARDZĪBAS SISTĒMA

    Valsts

    Apvienotā Karaliste

    IKP tirgus cenās. Pirktspējas standarts uz iedzīvotāju, 2011

    27 300

    Izdevumi pensijām,  % no IKP, 2010

    6.7%

    Izdevumi vecu cilvēku aprūpei, % no IKP, 2008

    0.56%

    Nabadzības riska proporcija, vecuma grupa 65 gadi un vecāki, 2011

    21.8%

    Vecuma pensijas. Pamatprincipi

    Obligātā valsts pensiju shēma (cilvēkiem, kas ir sasnieguši valsts pensiju vecumu) ir izveidota no vienotās likmes valsts pamatpensijas, no valsts papildpensijas, kas atkarīga no izpeļņas (State Earnings-Related Pension Scheme (SERPS) un valsts otrā pensija, kas reformēja SERPS pēc 2002.g.aprīļa) un no Diferencētā pensionēšanās pabalsta, kas ir atkarīgs no izpeļņas. Personām, kas ir sasniegušas pensionēšanās vecumu, var tikt maksāts no nodokļiem finansēts pensiju kredīts atkarībā no personas finansiālās situācijas.

    Brīvprātīgās papildpensiju shēmas var aizvietot pabalstus, ko sniedz valsts papildpensijas.

    Vecuma pensijas. Likumā noteiktais pensionēšanās vecums vispārējā gadījumā.
     

    Valsts pensionēšanās vecums: vīrieši - 65 gadi, sievietes - 60 gadi (līdz 2010.g. 5. aprīlim).

    No 2010.g. 6. aprīļa valsts pensionēšanās vecums sievietēm pakāpeniski pieaug līdz sasniegs 65 gadus 2018.g. novembrī.

    No 2018.g. decembra valsts pensionēšanās vecums sievietēm un vīriešiem sāks pieaugt, lai sasniegtu 66 gadus 2020.g. oktobrī.

    Vecuma pensiju finansēšanas principi

    Iemaksas (darba ņēmēji un darba devēji)

    Pabalsti vecāka gadu gājuma bezdarbniekiem

    Nav

     Ilglaicīgu pabalstu finansēšanas sistēmas.  Vecuma pabalstu gadījums

    Paaudžu solidaritātes sistēma (‘pay as you go’)

    Veselības aprūpe.  Pamatprincipi

    No nodokļiem finansēti nacionālā mēroga veselības pakalpojumi visiem iedzīvotājiem.

    Veselības aprūpe. Pabalsti protēzēm, brillēm, dzirdes aparātiem

    Dažām iedzīvotāju grupām ir pieejami taloni briļļu iegādei: bērniem vecumā līdz 16 gadiem vai līdz 19 gadiem, ja turpina pilna laika izglītošanos, personām (vai viņu partneriem), kuras saņem ar ienākumiem saistītu Nodarbinātības un Atbalsta pabalstu (ESA), vai ar ienākumiem saistītu Darba meklētāja pabalstu, vai pensiju kredītu vai arī nodokļu kredītu un atbilst noteikumiem, kā arī tās, kurām ir zemi ienākumi un ir derīgs HC2 (pilna palīdzība) vai HC3 (daļēja palīdzība) sertifikāts, un vēl arī tās, kurām ir nepieciešamas kompleksas lēcas.

    Šīm kategorijām ir bezmaksas redzes pārbaudes, tāpat kā cilvēkiem vecākiem par 60 gadiem, tiem, kuri ir reģistrēti kā neredzīgi vai vājredzīgi, tiem, kuriem ir diagnosticēts diabēts vai glaukoma, personām, vecākam par 40 gadiem gadījumā, ja to brāļiem, māsām, vecākiem vai bērniem ir diagnosticēta glaukoma, kā arī tiem, kurus oftalmologs ir iedalījis glaukomas riska grupā. Citi maksā privāti.

    Slimnīcu acu servisa pacientiem tiek pārbaudīta redze bez maksas un tiek sniegta iespējama palīdzība briļļu vai kontaktlēcu iegādē. Kara invalīdi var pieprasīt atmaksāt ārstēšanas izdevumus (par savu atzīto invaliditāti).

    Protēzes, redzes pārbaudes, brilles un dzirdes aparāti. Nav jāmaksā par tiem, ko izsniedz Nacionālais Veselības serviss.

     

  • VISPĀRĒJĀS IEDZĪVOTĀJU DATORU UN INTERNETA PRASMES

    Valsts

     

     

    Datoru izmantošana

     

     

    Datora trūkums pretēji vēlmēm

    2011

     

    65 gadu vai vecākas personas. Nevar atļauties datoru

     

    3.0%

     

     

     

    E-prasmes

    2012

     

    Indivīdi, kas ir kopējuši vai pārvietojuši failu vai mapi

     

    63.0%

    Indivīdi, kas ir izmantojuši kopēšanas vai izņemšanas un ielīmēšanas rīkus, lai dublētu informāciju uz ekrāna

     

    60.0%

    Indivīdi, kas ir veikuši failu saspiešanu

     

    32.0%

     

     

     

    E-prasmju apgūšanas veids

    2011

     

    Indivīdi, kas ir apguvuši IT prasmes pašmācības ceļā (mācījušies darba gaitā)

     

    58.0%

     

     

     

    Iemesli, kāpēc nav apmeklēti datoru kursi

    2011

     

    Indivīdi, kam nav vajadzīgi datoru kursi, jo viņiem ir pietiekošas datoru prasmes

     

    40.0%

    Indivīdi, kam nav vajadzīgi datoru kursi, jo viņi reti lieto datorus

     

    8.0%

     

     

     

    Interneta izmantošana

     

     

    Pieslēgšanās Internetam biežums:

    2012

     

    Reizi nedēļā (ieskaitot katru dienu)

     

    84.0%

    Katru dienu

     

    73.0%

    Interneta izmantošana

    2012

     

    Banku operācijas Internetā

     

    52.0%

    Saskarsme ar pārvaldes institūcijām (pēdējos 12 mēnešos)

     

    43.0%

     

     

     

    Mobilā piekļuve Internetam ar pārnēsājamu datoru

     

     

    Katru dienu vai gandrīz katru dienu

     

    20.0%

     

     

     

    Indivīdu Interneta prasmju līmenis

    2011

     

    Indivīdi, kas ir izmantojuši meklētājus, lai atrastu informāciju

     

    80.0%

    Indivīdi, kas ir sūtījuši e-pastus ar pievienotiem failiem

     

    77.0%

    Indivīdi, kas ir sūtījuši vēstis uz tērzētavām, jaunumu grupām vai tiešsaistes diskusiju forumiem

     

    37.0%

    Indivīdi, kas ir lietojuši Internetu telefona sarunām

     

    27.0%

    Indivīdi, kas ir lietojuši Internetu ar veselību saistītas informācijas meklēšanai

     

    36.0%

     

     

     

    Raizes par iespējamām ar Interneta izmantošanu saistītām  problēmām

    2010

     

    Stipri raizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu

     

    38.0%

    Nedaudz raizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu, kas varētu izraisīt informācijas vai laika zudumus

     

    34.0%

    Nemaz neraizējas par vīrusa vai citas datoru infekcijas (piem. tārpa vai Trojas zirga) noķeršanu, kas varētu izraisīt informācijas vai laika zudumus

     

    12.0%

     

     

     

    Saskaršanās ar drošības problēmām pēdējo 12 mēnešu laikā, lietojot Internetu privātām vajadzībām.

    2010

     

    Noķerts vīruss vai cita datoru infekcija (piem. tārps vai Trojas zirgs), kas izraisīja informācijas vai laika zudumus 

     

    26.0%

    Finansiāli zaudējumi dēļ noziedzīgu ziņojumu saņemšanas (pikšķerēšana) vai pieslēgšanās pie viltus tīmekļa lapām, kuras prasa personīgu informāciju (fārmings)

     

    2.0%

     

     

     

    Aktivitātes Internetā, kas netika veiktas drošības apsvērumu dēļ

    2010

     

    Drošības apsvērumi atturēja indivīdu no preču vai pakalpojumu pirkšanas vai pasūtīšanas privātām vajadzībām

     

    14.0%

    Drošības apsvērumi atturēja indivīdu no sazināšanās ar publisko pakalpojumu sniedzējiem vai pārvaldes iestādēm

     

    3.0%

     

     

     

    IT drošības programmatūras vai rīku izmantošana un atjaunināšana, lai aizsargātu privāto datoru un  datus

    2010

     

    Izmanto kādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus 

     

    75.0%

    Nelieto nekādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus

     

    5.0%

    Nezina, vai lieto kādu IT drošības programmatūru vai rīkus (antivīrusu, antispamu, ugunsmūri utt.), lai aizsargātu privāto datoru un datus

     

    3.0%

     

     

     

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums no datora uz ārējo  informācijas nesēju

    2010

     

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums: vienmēr vai gandrīz vienmēr

     

    20.0%

    Drošības vai rezerves kopiju pārnešanas biežums: nekad vai gandrīz nekad

     

    32.0%